25 spocīgi fakti par Helovīnu

1. Pirmā Helovīna laterna tika izgatavota no rāceņa, nevis, kā ierasts, ķirbja.
 
2. Helovīns ir komerciāli otrie ienesīgākie svētki uzreiz pēc Ziemassvētkiem.
 

3. Vārds “ragana” ir cēlies no sena angļu vārda “wicce”, kas nozīmē “vieda sieviete”. Senos laikos raganas tika ļoti cienītas un augsti godātas. Saskaņā ar senu ticējumu raganas kopā pulcējās divas reizes gadā – Sabata un Helovīna laikā.

 
4. “Samhainophobia” ir bailes no Helovīna.
 

5. Pūce ir ļoti populārs Helovīna tēls. Viduslaiku Eiropā pūces uzskatīja par maģiskām būtnēm, turklāt tika uzskatīts, ka dzirdēt pūces ūjināšanu nozīmē, ka drīz kāds mirs.

 

6. Saskaņā ar Īru leģendu “Jack O’Lanterns” jeb Helovīna laternas tika nosauktas par godu vīram vārdā Džeks, kurš bijis ne tikai ļoti slikts un skops cilvēks, bet arī vairākas reizes apmānījis velnu, tādēļ viņam tika liegta ieeja gan debesīs, gan ellē un viņš ticis notiesāts mūžīgai klaiņošanai pa zemes virsu. Tā Džeks klīstot pa zemi, vicinot savu Helovīna laternu un mudinot citus cilvēkus doties neceļos.

 

7. 1993. gadā tika izaudzēts pasaulē lielākais ķirbis, kas svēra 379 kg. Šī ķirbja svars pārspēja pasaules rekordu un tik ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā.

 

8. Stīvenam Klarkam pieder pasaules rekords ķirbja grebšanā uz ātrumu – 24.03 sekundes. Noteikumi ķirbja grebšanai uz ātrumu ir sekojoši – ķirbim ir jāsver mazāk kā 10 kg, tam jābūt izgrebtam tradicionālā veidā – acis, deguns, ausis un mute.

 

9. “Trick-or-treating”

jeb saldumu pieprasīšana ir cēlusies no seno ķeltu tradīcijas, kad cilvēki centās pielabināt garus, atstājot tiem ēdienus un dažādus našķus. To parasti darīja svētā festivāla “Samhain”  laikā, kas iezīmēja ķeltu kalendārā gada beigas.

 

10. Helovīns ir cēlies no seno ķeltu svētkiem “Samhain”, kura laikā druīdi esot ievietojuši kaķus klūgu būrīšos un metuši tos uz uguns, lai zīlētu nākotni. Interesanti, ka arī Helovīna tradicionālie simboli ir kaķi un raganas.

 

11. Melna un oranža krāsa parasti tiek asociētas ar Helovīnu. Oranžā krāsa simbolizē spēku un izturību un kopā ar zelta un brūno krāsu simbolizē ražas laiku un rudeni. Melnā krāsa simbolizē nāvi un tumsu un kalpo kā atgādinājums, ka kādreiz Helovīns bija svētki, kas simbolizēja robežu starp dzīvi un nāvi.

 
12. Īrija tiek uzskatīta par Helovīna dzimteni.
 

13. Putnubiedēkļi ir populāri Helovīna dekori un tie simbolizē to, ka Helovīns senāk tika saistīts ar lauksaimniecību un ražas laiku.

 

14. Helovīns agrāk saukts daudz un dažādos vārdos, pienēram, “All Hallows’ Eve”, “raganu nakts”, “Aitas vilna”, “Samahain” vai “vasaras beigas”.

 

15. Helovīns ir ietekmējies no seno Romiešu svētkiem “Pomona”, kuri tika rīkoti par godu ražas dievietei vārdā Pomona. Daudzas Helovīna spēles, kostīmi un citas dekorācijas, kurās tiek izmantoti āboli, ir aizgūti tieši no šī laika.

 

16. Harijs Hudīnī (1874 – 1926) ir viens no slavenākajiem un noslēpumainākajiem burvju māksliniekiem, kāds jebkad dzīvojis. Lai cik dīvani tas nebūtu, viņš nomira 1926. gadā, Helovīnu naktī. Tiesa, viņa nāves cēlonis bija apendicīts.

 

17. Skotu meitenes ticēja, ka Helovīnu naktī virs uguns jāizkar slapji palagi, lai redzētu, kā izskatīsies viņu nākotnes vīri. Citi, savukārt, ticēja, ka Helovīnu naktī tieši pusnaktī vienlaicīgi jākāpj pa trepēm un jāraugās spogulī, lai redzētu savu nākotnes vīru.

 

18. Saskaņā ar ticējumu, ja cilvēks savas drēbes būs uzvilcis ačgārni un staigās atmuguriski Helovīna laikā, tad pusnaktī būs iespējams redzēt raganas.

 

19. Meksikā tiek svinētas Mirušo dienas (Días de los Muertos), šie svētki norisinās 1. un 2. novembrī un tiek svinēti Helovīna vietā. Nāves dienās meksikāņi pārģērbjas par vampīriem un rīko parādes.

 

20. Ietērpšanās vampīru, spoku un citu mošķu maskās ir cēlusies no seno ķeltu tradīcijām. Senie ķelti ticēja, ka “Samhain” svētku laikā dažādi spoki un gari klaiņoja pa ielām, tādēļ ķelti krāsojās un maskējās par dažādiem dēmoniem un spokiem, lai īstie spoki un gari viņus nepamanītu.

 

21. Tiek uzskatīts, ka Helovīns radies 4000 gadus pirms Kristus dzimšanas, kas nozīmē, ka Helovīns tiek svinēts jau vairāk nekā 6000 gadus.

 

22. “Teng Chieh” jeb Laternu festivāls ir viens no Helovīnam veltītajiem festivāliem Ķīnā. Laternas, kas izskatās pēc pūķiem un citiem dzīvniekiem, tiek izkarinātas uz mājām un ielās, lai palīdzētu gariem doties atpakaļ. Lai godinātu aizgājušos ģimenes locekļus, mājās tiek novietotas aizgājušo radu bildes un tām blakus atstāti ēdieni un dzērieni.

 

23. Honkongā Helovīna svinības tiek dēvētas par “Yue Lan” jeb “Izsalkušo spoku svētkiem”. Šo svētku laikā tiek dedzināti ugunskuri un izsalkušajiem spokiem, kuri, iespējams, meklē atriebību tiek piedāvāti dažādi ēdieni un dāvanas.

 

24. Daudzās valstīs, piemēram, Francijā un Austrālijā Helovīns tiek uzskatīts par nevajadzīgiem un pārlieku komerciāliem svētkiem, kas šeit atceļojuši amerikāņu kultūras ietekmē.

 

25. Bostonai Masačūsetsas štatā pieder rekords par visvairāk izvietotajām Helovīna laternām vienlaicīgi – 30128 laternas. 

Gudriem.lv,
Raksts ir publicēts Gudrās informācijas kumosiņš.