Nav stāsta skumjāka ar mīlas metu,
Kā stāsts par Romeo un Džuljetu.
(Šekspīrs)

Stāsts jautrāks tapis par Jāni un Annu,
Kas mīlu uztur kā karstu pannu.
Tie krīzi pārvar gan valstī, gan mājās,
Kaut sanāk puspasauli izstaigāt kājām.
(Birbele)

Izrādes režisors J. Rijnieks stāsta par izrādes vadmotīvu – brauc uz kuru pasaules malu gribi, bet puse sirds paliek Latvijā. „Te nav ne liekas patētikas, ne banalitātes. Mēs gribam runāt par to, kā nosaukt vārdā nenosaucamo iemeslu, kāpēc Latvijā kāds vēl dzīvo un kāpēc tie, kas šobrīd atrodas ārpus Latvijas, ar bērniem sarunājas latviski un kopā svin Jāņus, Ziemassvētkus un vienkārši dzimšanas dienas, kāpēc gaida no Latvijas atsūtītos Kāruma sieriņus un rupjmaizi.”

Izrādes tapšanas procesu raksturo Zane Daudziņa: „Strādājot pie izrādes „Puse no sirds”, man ir kļuvis pilnīgi skaidrs, kā pietrūkst latviešiem. Tā ir mīlestība. Jā, tieši tik vienkārši tas ir! Un manas izrādes varones Annas galvenā atziņa – mana vērtība nemainās atkarībā no tā, ko un kur es daru.”