15. decembrī Latvija spēkā stājās “Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums”, atbilstoši kuram nulles deklarācijas šogad jāiesniedz visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri 2011. gada 31. decembrī atbilda noteiktiem kritērijiem. Šis likums paredz arī nodokļu amnestiju tiem ienākumiem, par kuriem nodokļi nav nomaksāti agrāk.
Deklārācijas iesniegšanas laiks, kā zināms, ir no šā gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Visa nodokļu maksātājiem būtiskā informācija par nulles deklarēšanos un nodokļu amnestiju ir publiski pieejama kopš 2011. gada septembra. Tā iekļauta “Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā”, kā arī VID metodiskajā materiālā par deklarācijas aizpildīšanas kārtību.
31. janvārī tika pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā fiziskās personas skaidras naudas uzkrājumus iemaksā kontā kredītiestādē», kuros noteikts konkrēts datums, kad 10 000 latus pasniedzošā naudas summa jāiemaksā bankā. Naudai bankā obligāti jāatrodas no 2012. gada 1. jūnija (piektdienas) pusnakts līdz 2. jūnija plkst. 00:05, turklāt tā var atrasties jebkurā Latvijas vai ārvalstu kredītiestādē, vai vairākās. Pārējā laikā fiziskā persona ar saviem skaidrās naudas līdzekļiem var rīkoties bez ierobežojumiem.
Jau drīzumā tiks noteikts kāda administratīvā atbildība gaidāma par “Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma”neievērošanu. Gaidāms, ka Administratīvo pārkāpumu kodekss tiks papildināts ar pantu, kurā noteikta soda nauda par nulles deklarācijas neiesnigšanu, nepilnīgu datu norādīšanu tajā vai naudas neiemaksāšanu bankā norādītajā datumā. Prognozējamie soda naudas apmēri – līdz 500 latiem.
Kāds ir banku ekspertu viedoklispar nulles deklarāciju? Jaroslavs Zamullo, Rietumu bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs stāsta, ka nulles deklarācijas noformēšanai nepieciešamā naudas nolikšanā kontā jau izraisījusi daudz diskusiju, tostarp par nodokļu maksātājiem gaidāmo risku. Visiem, kuri atceras Krājbanku, viņš iesaka vienkāršu veidu kā nezaudēt naudas līdzekļus: “Noguldītāja naudas aizsardzības mehānisms pastāv jau tagad – tā ir naudas nodošana bankai uzticības pārvaldīšanā. Saskaņā ar likumdošanu, nauda, kas bankā atrodas uzticības pārvaldīšanā, neietilpst bankas kopējā bilancē un kredītiestādes bankrota gadījumā netiek nodota kreditoru vajadzību apmierināšanai, bet gan pilnībā atdota tās noguldītājiem. Tādējādi naudas nodošana bankai uzticības pārvaldīšanā ir veids kā ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus: noguldīt naudu bankas kontā, pakļaujoties likumam un nodrošināties pret kredītiestādes bankrotu un noguldītās naudas zaudēšanu. Bankas uzticības pārvaldīšanā nodota nauda nenozīmē tās automātisku ieguldīšanu dažādos finanšu instrumentos – ja no klienta netiek saņemts ieguldīšanas rīkojums, šī nauda nekur netiek ieguldīta un klients to var saņemt atpakaļ jebkurā laikā, skaidrā naudā.”