Oktobrī varētu gaidīt turpmāku mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, iespējams, pat lielāku nekā iepriekš, paredz Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
Par to vedina domāt oktobra tirgotāju un patērētāju noskaņojuma rādītāju nozīmīgs uzlabojums. Lai arī valsts budžeta plāni joprojām iezīmē krietnu nenoteiktības devu, tomēr vismaz viens nezināmais – Saeimas vēlēšanas – ir aiz muguras. Iespējams, ka tieši vēlēšanu rezultāti ir galvenais faktors, kas uzlabojis iedzīvotāju noskaņojumu. Arī pozitīvās pārmaiņas darba tirgus rādītājos ir veicinājušas pozitīvāku nākotnes vērtējumu, — ziņo db.lv.
Jebkādu pārlieku optimismu remdē nozīmīgi riski, ka noskaņojums var atkal pasliktināties, kas lielā mērā saistīts ar bažām, cik vienprātīgs un raits būs 2011. gada valsts budžeta izstrādes process un kādi būs pieņemtie konsolidācijas lēmumi, norāda eksperte.
Mazumtirdzniecības noskaņojuma rādītājs, lai arī nedaudz zemāks par vasarā vērojamajiem, saglabājas pietiekami augsts un atrodas 2008.gada sākuma līmenī, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis par mazumtirdzniecību septembrī. Tas norāda, ka patērētāja atbrīvotība ir augusi un nākotnes vērtējums kļuvis pozitīvāks.
Kā viens no pašreizējā veikuma izskaidrojumiem ir, ka patēriņš pērn tika saspiests vairāk nekā kritās ienākumi, kā dēļ tas pamazām atgriežas pie tā reālā līmeņa. Tādēļ patlaban vērojamais atsitiens ir tās nenoteiktības rezultāts, kas bija vērojams pērn, skaidro eksperts. Tāpat mazumtirdzniecība atspoguļo ēnu ekonomikas aktivitāti, caur kuru tur iegūtā nauda legalizējas. Arī runas par inflācijas atsākšanos un ieguldījumu salīdzinoši zemais ienesīgums vairāk liek pievērsties lielveikalu piedāvājumiem. Tajā pat laikā jāņem vērā, ka turpmāko nozares attīstību lielā mērā noteiks turpmākais patērētāja vērtējums par ekonomikā notiekošo, ko ir grūti prognozēt. To diktēs iracionāli faktori, norāda D. Gašpuitis.