Starptautiskās uzkrājumu veidošanas dienas priekšvakarā Swedbank Privātpersonu finanšu institūts mudina iedzīvotājus neaizmirst par uzkrājumu nozīmību savas labklājības aizsargāšanā un daļu uzkrājamās summas novirzīt arī ilgāka termiņa uzkrājumiem.
Kamēr mājsaimniecību uzkrājumi “drošības spilvenam” palēnām aug, ilgtermiņa uzkrājumu veidošanā un sarežģītāku ieguldījumu izvēlē iedzīvotāji joprojām ir piesardzīgi. Saglabājoties zemām noguldījumu procentu likmēm, mājsaimniecībām ir vērts pārskatīt savus nākotnes nodomus un, ja tajos ietilpst uzkrāšana arī tālākiem mērķiem – mājokļa pirmajai iemaksai, bērnu nākotnei, pensijai vai pagaidām neskaidriem plāniem, šīm vajadzībām ir vērts atrast ienesīgākus variantus.
“Mājsaimniecības var piemeklēt savai naudai un vajadzībām trāpīgākos risinājumus soli pa solim – no naudas turēšanas kontā virzoties uz naudu depozītā, no depozīta uz valsts obligācijām vai uzkrājošo apdrošināšanu un tā tālāk. Jo īpaši tiem, kam ir nenoteikti plāni attiecībā uz uzkrātās naudas tērēšanu, ir vērts padomāt par uzkrājuma ienesīgumu,” uzskata Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Uz optimistiskāka iedzīvotāju noskaņojuma fona uzkrājumu veidošana nedrīkst palikt novārtā
Šobrīd vērojams mājsaimniecību ienākumu pieaugums, aug arī vēlme tērēt, to atspoguļo gan mazumtirdzniecības izaugsme, gan sabiedriskās domas aptaujas: šodien brīvus līdzekļus uzkrāšanas vietā pirkumam novirzītu jau gandrīz divas reizes vairāk iedzīvotāju nekā 2009.gadā, attiecīgi 36% vietā 68%. Taču uz optimistiskāka iedzīvotāju noskaņojuma fona uzkrājumu veidošana nedrīkst palikt novārtā: šobrīd Latvijā uzkrājumus veido vien 37% mājsaimniecību. Latvijas mājsaimniecību finanšu uzkrājumu līmenis ir zemākais Baltijā – 31% no IKP, lietuvieši un igauņi uzkrājuši vairāk, attiecīgi 36% un 42% no IKP. Tas ir zems rādītājs arī Eiropas līmenī, kur mājsamniecību finanšu uzkrājumi pārniedz 160% no IKP.
“Uzkrājumu veidošana ir svarīga ne tikai savas labklājības nosargāšanā finansiāli grūtās situācijās, bet arī dzīves plānu īstenošanā ar iespējami mazāku aizņēmuma līdzdalību vai atkarību no valsts sniegtā atbalsta, piemēram, vecuma pensiju gadījumā. Jo lielākā mērā varam paļauties uz saviem spēkiem nevis apstākļu veiksmīgu sakritību, jo lielāka būs brīvība dzīvot saskaņā ar savām iecerēm,” A.Kauliņa mudina Latvijas iedzīvotājus mainīt domāšanu attiecībā uz uzkrājumu veidošanu.
Nauda rokas stiepiena attālumā nebūs ienesīgākā
Pagaidām Latvijas mājsaimniecības savus uzkrājumus mīl turēt rokas stiepiena attālumā – saskaņā ar FKTK datiem, Latvijā 64% mājsaimniecību finanšu uzkrājumu ir nauda bankas kontā, krājkontā vai depozītos. Savukārt, pēc Eurostat datiem ES valstu vidējā tendence ir atšķirīga – ap 60% uzkrājumu tiek izvietoti fondos, vērtspapīros un apdrošināšanā, kas lielākoties ir ilgāka termiņa ieguldījumi.
“Atšķirības Latvijas un Eiropas tendencēs skaidrojamas ar iedzīvotāju ierobežoto pieredzi ar sarežģītākiem ieguldījumiem kā fondi vai vērtspapīri, zināšanu trūkumu par ieguldījumu veidošanu, bailēm uzņemties risku un brīvu līdzekļu nepietiekamību. Vienlaikus lomu noteikti spēlē nacionālās īpatnības, teiksim, Latvijas iedzīvotāji priekšroku nereti dod ieguldījumiem nekustamajā īpašumā”, uzskata A. Kauliņa.
Mājsaimniecību noguldījumi “drošības spilvenā” – bankas kontos, krājkontos un depozītos – lēni, bet neatlaidīgi aug. Saskaņā ar FKTK datiem, laika posmā no 2009.gada līdz 2013.gada 2.ceturksnim mājsaimniecību noguldījumi palielinājušies par 177 miljoniem latu jeb 7%. Salīdzinoši, šī laika posma pieaugums mājsaimniecību ieguldījumiem fondos, vērtspapīros un apdrošināšanā (neskaitot 2.pensiju līmeni) ir tikai 95 miljoni. Ieguldījumu jomas, kas pēdējos gados Latvijā pieaug visbūtiskāk, ir pensiju 3.līmenis un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Šo ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu atbalsta arī valsts politika, kas paredz, ka iedzīvotāji var atgūt 24% no iemaksām privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā par summām, kas nepārsniedz 10% no gada bruto darba samaksas katrā no abiem uzkrājumu veidiem.
“Drošības spilvena” veidošana mājsaimniecībām allaž paliks prioritāte, tomēr daļu uzkrāšanai novirzāmās naudas vērts nolikt ilgāka termiņa ieguldījumos, gan tēmējot uz lielāku ienesīgumu, gan tālredzīgi domājot par nākotnes notikumiem – vecumdienām, bērnu atbalstīšanu vai iespējamiem veselības sarežģījumiem. Latvijas mājsaimniecībām līdzekļu uzkrāšanai neatliek necik daudz, bet tieši ilgtermiņa ieguldījumos nelielas iemaksas ar laiku summējas nozīmīgos uzkrājumos”, skaidro A.Kauliņa.
Piemēram, ieguldot 10 latus ik mēnesi zemākā riska 3.līmeņa pensiju plānā ar vidējo paredzamo ienesīgumu 5% gadā, pēc 30 gadiem katri ieguldītie 10 lati būs atnesuši vairāk kā 5 latus procentos. Turklāt par katriem ieguldītajiem 10 Ls šodien ir iespējams atgūt 2.40 Ls kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu. Tātad reālais mēneša ieguldījums privātajā pensijā šajā gadījumā būs tikai 7.60 lati, bet uzkrātā summa pensijas izmaksas brīdī būs apmēram dubultojies (aptuveni 5,5 tūkstoši latu), pateicoties uzkrātajiem procentiem.
Avoti un atsauces:
- FKTK publikācijas http://www.fktk.lv/lv/publikacijas/ ;
- Eurostat Household financial balance sheets, 2011, http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=nasa_f_bs&lang=en, kopējos apjomos netiek ņemti vērā ieguldījumi biržās nekotētās akcijās;
- European Commission, Directorate-General for Economic and Financial Affairs, Indebtedness, Deleveraging Dynamics and Macroeconomic Adjustment, by Carlos Cuerpo, Inês Drumond, Julia Lendvai, Peter Pontuch and Rafal Raciborski, Apr 2013;
- CSP Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma indeksi, salīdzināmajās cenās http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/tirdznieciba-un-pakalpojumi-galvenie-raditaji-30293.html
- Swedbank pētījums par mājsaimniecību ienākumiem Latvijas reģionos, 18.06.2013.
- Swedbank pētījums par iedzīvotāju uzskatiem par rīcību ar brīvajiem naudas līdzekļiem Latvijā, 08.07.2013.
- Swedbank pētījums par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem Latvijā, 30.07.2013.
- Pensiju uzkrājuma aprēķinam ir tikai informatīvs raksturs. Tas nevar tikt uzskatīts par ieguldījumu konsultāciju. Pieņemot lēmumu veikt ieguldījumu 3.pensiju līmenī vai citos finanšu instrumentos, ieguldītājam jāapzinās, ka ieguldījumu vērtībai ir raksturīgas gan pozitīvas, gan arī negatīvas svārstības, tāpēc ieguldītājam ir patstāvīgi jāizvērtē ieguldījumu veikšanas ekonomiskā pamatotība un saistītie riski.