Pamatojoties uz „Latvenergo” un „Baltcom” piedāvātajām elektroenerģijas cenām mājsaimniecībām pēc šī gada 1.aprīļa, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir veicis aprēķinus par jauno elektrības tarifu ietekmi uz dažāda patēriņa Latvijas mājsaimniecību izdevumiem.
„Kaut arī elektroenerģijas tirgus atvēršana manāmi ietekmēs mājsaimniecību izdevumus par elektrību, sadārdzinot tos par vairāk kā 40% mājsaimniecībām ar mazu patēriņu (80 kWh mēnesī) un par ceturto daļu mājsaimniecībām ar vidēju patēriņu (175 kWh mēnesī), konkrēta tarifa izvēlei nav kritiska nozīme, jo piegādātāju dažādie piedāvājumi atšķiras par eirocenta desmitdaļām. Tomēr jau šobrīd piedāvātajos tarifos pamanāmas dažas sakarības, uz kurām mājsaimniecībām ir vērts vērst uzmanību, apsverot izdevīgākā tarifa izvēli”, uzskata Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
- Tarifa izvēle pretstatā automātiskai „Latvenergo” saistību turpināšanai var samazināt mājsaimniecības elektrības rēķinu, tomēr ar izvēles izdarīšanu mājsaimniecībām nav jāsteidzas, jo tarifu atšķirību ietekme uz mājsaimniecības rēķinu nebūs kritiska – piemēram, mājsaimniecībai ar vidēji lielu 175 kWH patēriņu pāriešana no automātiskā jeb klasiskā uz ekonomisko tarifu nozīmēs ikmēneša rēķina samazināšanos par 35 eirocentiem;
- Līdz šim izskanējušos elektrības cenu piedāvājumos uzsvars likts uz e-pārvaldības priekšrocībām: izmantojot e-kanālus patēriņa un rēķina administrēšanā, mājsaimniecības var samazināt savus izdevumus;
- „Baltcom” interneta, televīzijas vai telefonsakaru klientiem ir vērts apsvērt „Baltcom” elektroenerģijas piedāvājumu, jo šis tarifs ir līdz šim zemākā piedāvātā cena par patērēto kilovatstundu maza un vidēja elektrības patēriņa klientiem;
- Maza un vidēja patēriņa mājsaimniecībām nav izdevīgi apsvērt „Latvenergo” tarifus, kas paredzēti lielajiem patērētājiem – 220+ un 600+. Kaut arī šie tarifi ir zemāki, ikmēneša abonēšanas maksa padara tos maziem patērētājiem neizdevīgus.
Kopumā izskanējušie elektroenerģijas cenu piedāvājumi mājsaimniecībām vērtējami kā sarežģīti – nozīme ir patēriņa apmēram, kilovatstundas cenai, abonēšanas maksai, kā arī līguma pārtraukšanas nosacījumiem, kas no patērētāja prasa labas finanšu prasmes, lai saprastu piedāvājuma izdevīgumu.
Vidējo darba algu 722 EUR pelnošs strādājošais, pateicoties neapliekamā minimuma paaugstināšanai un sociālā nodokļa mazināšanai šogad mēnesī nopelnīs papildus 5.37 eiro. Nedaudz lielāku summu vidējā ikmēneša rēķinā – 6.57 EUR mājsaimniecība ar vidēju elektroenerģijas patēriņu (175 kWh mēnesī) samaksās vairāk pēc elektrības tirgus atvēršanas šī gada 1.aprīlī.