Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktores Adriānas Kauliņas komentārs par jauno 2013.gada valsts atbalstu bērna uzraudzības pakalpojumu apmaksai:
„Vecāki reāli saņems tikai apmēram pusi no valsts 2013.gada finansiālā atbalsta aukles pieskatītam bērnam, jo otru pusi līdzekļu būs jāsamaksā nodokļos un izdevumos par aukles atbilstības prasību nokārtošanu, ir secinājis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts, iepazīstoties ar paredzēto atbalsta saņemšanas kārtību.
Kā zināms, jaunais valsts atbalsts bērna uzraudzības pakalpojumu apmaksai no 2013.gada septembra līdz decembrim paredz mazināt vecāku izmaksas ne tikai par bērna pieskatīšanu privātos bērnudārzos vai bērnu pieskatīšanas centros (tā saucamajos „mājdārziņos”), bet arī tiem vecākiem, kas 1,5-4 gadus veca bērna pieskatīšanai mājās algo aukli. Šie vecāki ar lielām cerībām sagaida jauno valsts atbalstu, jo pilna laika auklītes algošana ir liels slogs ģimenes budžetam. Tomēr Institūta veiktie aprēķini rāda, ka esošie valsts atbalsta nosacījumi dod lielāku ieguvumu privātos bērnudārzus vai bērnu pieskatīšanas centrus apmeklējošo bērnu vecākiem, nekā tiem vecākiem, kuri algo auklīti sava bērna pieskatīšanai mājās.
Institūts ir aprēķinājis, ka aukles atbilstības prasību nokārtošana paredz nozīmīgus sākotnējos ieguldījumus. Papildus tam auklei kā VID reģistrētai patentmaksas maksātājai, kas būtu vienkāršākais risinājums pilnvērtīga nodokļu maksātāja statusa iegūšanai, jāmaksā patentmaksa jeb nodoklis 50 Ls ik mēnesi, ja aukle pieskata bērnu Rīgas pašvaldības teritorijā, vai 30 Ls citur Latvijā.
Vecākiem, kas grib saņemt atbalstu bērna pieskatīšanai 400 latu apmērā par šī gada pēdējiem četriem mēnešiem, jāmudina savas auklītes iegūt jauno statusu, visdrīzāk pašiem uzņemoties statusa nokārtošanas izmaksas. Auklēm, kuru aprūpējamo vecāki grib saņemt valsts atbalsta maksājumu, jākārto sanitārā grāmatiņa (izmaksas ap 20 Ls), jāiegūst pirmās palīdzības sniegšanas prasmju apliecība (izmaksas ap 20 Ls), kā arī avansā jāsamaksā VID patentmaksa par pirmo darbības mēnesi 50 Ls vai 30 Ls apmērā, vai arī jāiemaksā 25 Ls ienākuma nodokļa avanss, ja aukle izlemj reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja - fiksētā ienākuma nodokļa maksātāja. Paralēli līdz 2014.gada janvāra beigām jaunā statusa auklēm jāiegūst vai nu profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, kas IZM akreditētās iestādēs izmaksā no 40 līdz 240 Ls, vai jāapgūst 40 klātienes stundu izglītības programma bērnu aprūpes jomā („aukļu kursi”), kuras izmaksas lēšamas uz 50-100 Ls.
Sagaidāms arī, ka aukles maksājamos nodokļus ik mēnesi nāksies segt bērna vecākiem, citādi līdz ar jaunā statusa iegūšanu par nodokļa tiesu kritīsies aukles ikmēneša ienākumi, pieņemot, ka aukle līdz šim nav maksājusi nodokļus par saņemtajiem ienākumiem no bērnu uzraudzīšanas. Ja aukle Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēsies kā patentmaksas maksātāja, vecākiem ikmēneša 30-50 Ls lielajiem nodokļa maksājumiem nāksies novirzīt pusi (Rīgā) vai trešo daļu (citur Latvijā) no 100 Ls pabalsta.
Aukles visbiežāk tiek algotas par summu 1-1,50 Ls/stundā, par bērna pieskatīšanu 8 stundas darba dienās saņemot ap 176-264 Ls mēnesī, atsevišķās situācijās auklēm papildus tiek apmaksāti transporta izdevumi vai pieskatīšanas stundu skaits tiek noteikts lielāks. Kamēr aukles algošanas izdevumi ir liels slogs pat salīdzinoši turīgām ģimenēm, no aukles ienākumu viedokļa tā ir neliela summa, ko 50-30 Ls liela patentmaksa vēl vairāk samazina. Pie šāda ienākumu līmeņa auklēm būtu izdevīgāk reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējām, kuru nodokļu izdevumi aprobežojas tikai ar 5% fiksētā ienākuma nodokļa samaksāšanu. Pie šī scenārija gan izpaliek auklītes sociālā apdrošināšana ar visām no tā izrietošajām sekām, tomēr šī nodokļu maksātāja forma ļauj samazināt ikmēneša nodokļu izdevumus no 50-30 Ls līdz 8,80-13,20 Ls.
Vienlaikus vecākiem un auklītēm ir nepieciešamas skaidras un izsmeļošas norādes par „aukļu kursiem” – kāda satura izglītība ir vēlama un kur tā ir iegūstama, lai būtu pārliecība, ka iegūtā izglītība tiks akceptēta statusa iegūšanai. Lai mazinātu izglītības iegūšanas izmaksas, labs risinājums varētu būt pašvaldību līdzorganizēti un līdzfinansēti „aukļu kursi”.
Rezumējot: lai jaunās 2013.gada valsts atbalsta programmas ietvaros saņemtu 400 Ls valsts atbalstu par bērna pieskatīšanu, vecākiem nāksies iztērēt 115-480 Ls. Varētu prognozēt, ka vecāki, kas šobrīd savam bērnam algo auklīti, visticamāk, norēķinoties skaidrā naudā un bez nodokļu maksāšanas, nesteigsies kārtot formalitātes, pirms nebūs iegūta skaidrība, vai un uz kādiem nosacījumiem šis atbalsts tiks sniegts nākošgad, jo sākotnējie atbilstības prasību nokārtošanas ieguldījumi atmaksātos tikai ilgākā laika posmā.”