2009.gadā Latvijā uz vienu iedzīvotāju dzīvības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms veidoja nieka 12 eiro, kas ir teju desmit reizes mazāk nekā Igaunijā un teju četras reizes mazāk Lietuvāб raksta db.lv.
Savukārt salīdzinot ar vidējo līmeni Eiropā (1000 eiro), uz vienu iedzīvotāju parakstīto prēmiju apjoms Latvijā ir 80 reizes zemāks, bet, salīdzinot ar Dāniju (2602 eiro), 217 reizes, liecina Eiropas Apdrošinātāju asociācijas dati. Krīzes gados vidējais uzkrājumu līmenis Eiropā neaudz samazinājies.
Tā kā Latvijā 2010. gadā dzīvības apdrošināšanā prēmiju apjoms pieauga par 18,7% (līdz 43,15 milj. Ls), vidējais prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju pieauga līdz 25,6 eiro (18 latiem), informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis. Pērnā gada beigās kopumā Latvijā dzīvības apdrošināšanā bija noslēgti nedaudz virs 130 tūkstošiem līgumu, kamēr Lietuvā tie bija 355 tūkstoši līgumi, bet Igaunijā – 220 tūkstoši līgumi.
Dzīvības apdrošināšanas prēmiju īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) Latvijā 2009.gadā bija vien 0,2%, kamēr Igaunijā bija sasniegts 1%, bet Lietuvā – 0,5%. Dānijā šis rādītājs 2009.gadā bija 6,5% no IKP, bet Lielbritānijā – 9,5% no IKP.
Pēc J.Dumpja pieļautā, zemajam dzīvības apdrošināšanas līmenim Latvijā ir vairāki iemesli, tajā skaitā bailes ieguldīt, vēl neizveidojušās krāšanas tradīcijas, cilvēku attieksme pret uzkrājumiem.
Uz jautājumu, vai zemajā uzkrāšanas līmenī vainojamas būtu arī pašas apdrošināšanas sabiedrības, asociācijas vadītājs lēsa, ka arī par šo jautājumu varētu diskutēt. Iemesli informācijas trūkumam, zemam zināšanu līmenim par dzīvības apdrošināšanu un līdz ar nelieliem uzkrājumiem varētu būt arī produktu pārdošanas zemais kvalitātes līmenis un nepietiekamas pašu apdrošināšanas pārdevēju zināšanas vai spējas izskaidrot