Jāņi un Līgo svētki tiek uzskatīti par vislatviskākajiem svētkiem, kuru svinību apraksti zināmi jau kopš viduslaikiem. Visā Latvijā Līgo diena vai Jāņu vakars tiek oficiāli svinēts 23. jūnijā un Jāņu diena 24. jūnijā. Šie svētki tiek svinēti vasaras saulgriežos – dienā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena. Vasaras saulgriežu rituālu pamatā joprojām ir senlatviešu pagāniskās tradīcijas, kas saistītas ar auglību un zemkopību. Gudriem.lv komanda piedāvā iepazīties ar interesantākajām Jāņu tradīcijām un ticējumiem.
Līgošana
Vārds “līgo” ir aizguvums no lībiešiem un lībiešu valodā nozīmē “lai top”, tas ir laba vēlējums un lūgšana, lai visas ieceres izdotos. Dziedāšanu un svinēšanu pieņemts saukt par līgošanu.
- – Ja Jāņos līgotājus aizraida prom, tad gaidāma kāda nelaime;
- – Kas Jāņu nakti nelīgo, bet guļ, tas visu vasaru gulēs;
- – Meitām jāiet Jāņu naktī līgot; ja tās Jāņu nakti guļ, tad mūžam paliek vecmeitās.
Jāņuguns
Saskaņā ar tradīcijām jāņuguni jādedz visaugstākajā vietā – kalna galā vai pakārtu uz kārts, lai tā apspīdētu visu tuvāko apkārtni un nestu svētību. Jāņuguni jādedz līdz ar saulrietu un jāatstāj kurties līdz pat saullēktam.
- – Jāņuguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums;
- – Ugunskuram pāri jālec, lai attīrītos no visa liekā;
- – Jāņu naktī jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož;
- – Pāriem ugunskuram jālec pāri, sadodoties rokās, tad burvju spēks tos vienos kopā.
Papardes ziedēšana
Paparde ir noslēpumains burvju zieds, kuru meklēt ir viena no zināmākajām Jāņu tradīcijām. Izsenis klīst dažādi stāsti par papardes ziedu, kuru izdevies atrast vien retajam. Papardes zieds simbolizē auglību un dzīvību.
- – Jāņu naktī papardes zied ar krāšņiem ziediem, kas papardes ziedu iegūst, tam būs laime un visas vēlēšanās piepildīsies;
-
– Jāņu vakarā, kad saule riet, jāizrauj paparde un tās sakni šķērsām jāpārgriež pušu, kādu burtu iekšā varēs salasīt, ar tādu burtu sāksies nākošā vīra vārds;
- – Jāņu naktī jāiet skatīties, kā paparde zied: kas to redzējis, tas atrod apslēptu mantu.
Jāņu vainags
Vainagi ir viens no būtiskākajiem Jāņu elementiem, aplis ir nozīmīgs maģiskais elements – mūžības un saules simbols.
-
– Jāņu naktī puišiem un meitām jāsviež vainagi ābeles zaros, tik reižu, cik vainags krīt zemē, tik daudz gadu atlicis līdz precībām;
-
– Jāņu naktī jaunām meitām krustceļā jāvij vainadziņš no deviņu šķiru puķēm, no katras šķiras jāņem deviņi ziedi un ar šo vainadziņu galvā jāiet gulēt – kas sapņos vainadziņu noņems, tas apprecēs;
-
– No trejdeviņiem ziediem jānopin vainags, jāiebāž azotē un visu dienu jāglabā, vakarā kārtīgi jāizdejojas. Ejot gulēt, vainags jāliek pagalvī, tad sapnī varēs redzēt, kas notiks nākotnē.
Jāņu mielasts
Jāņu mielasta pamatā ir piena produkti, maize, cūkgaļa un alus. Alus simbolizē lauku ražību un saimnieka darba sparu, savukārt Jāņu siers apļveida formā simbolizē sauli. Katrs, kas no Jāņu siera gabalu lauž, paņem sev daļu saules spēka.
- – Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst;
- – Jāņu dienā meitām siļķe jāēd, kas naktī sapņos ūdeni pasniegs dzert, tas būs izredzētais;
- – Jāņu dienā jādzer alus un jāēd siers, tad nākamajā vasarā augs mieži un govis dos vairāk piena.
Citi interesanti Līgo svētku ticējumi
- – Jāņu dienā zirgus jādzirda ar jēlām olām, tad tie būs stipri un apaļi kā olas;
- – Lai aizsargātu lopus no raganām, Jāņu naktī kūts durvis jānosprauž ar nātrēm;
- – Jāņu vakarā zem kūts sliekšņa vajag pabāzt izkapti, tad raganas netiek kūtī;
- – Jāņu naktī raganas un burvji skraida apkārt. Lai no tiem izsargātos, jāiesprauž dadzis vārtos;
- – Ja Jāņu naktī pliks stāv vārtu starpā, varot redzēt velnu;
- – Jāņos lopi pusnaktī runājot par cilvēku likteņiem;
- – Jāņu naktī rasā jāvārtās, tad skaistums un veselība iemantota visai dzīvei.