Par viņas atklājumiem runā nozīmīgākie preses izdevumi Amerikā. Viņa gozējas starmešu gaismā televīzijā. Jā, patiesi, šī sieviete ir veiksminiece. “Kā tu parādi sabiedrībai, ka esi dzimis līderis?” intervijā žurnālā “Forbes” viņa vaicā saviem lasītājiem.
Kas viņa ir? Silvija Anna Hjūleta (Sylvia Ann Hewlett), ekonomiste un Talantu Inovāciju centra (Center for Talent Innovation (CTI)) Ņujorkā prezidente.
Saskaņā ar gadu ilga pētījuma, kas veikts Hjūletas vadībā, rezultātiem, vairāk kā 4000 speciālistu savās profesijās un 268 uzņēmumu vadītāji uzskata, – ja vēlies gūt paaugstinājumu, tavai uzvedībai jābūt atbilstošai līdera tēlam. Šis pētījums arīdzan pierāda, ka pirmo iespaidu par cilvēku kā par līderi rada divi svarīgākie aspekti:
1. Izcilas komunikācijas spējas;
2. Perfekts izskats (jeb imidžs, kā kādu laiku atpakaļ bija populāri sacīt).
Redziet, vismaz Ņujorkā, izrādās, ir tā – ja neizrādi līderim piemītošas iezīmes, tu nesaņem paaugstinājumu. Sakarība starp šiem diviem lielumiem ir skarbi cieša. Pētījuma analīzē atklāts, ka 61 % darbinieku šķiet – patiesam līderim jāpiemīt spējai sajust apkārt valdošo noskaņojumu.
Hjūleta ar komandu atklāj desmit biežākās kļūdas, ko pieļauj darbinieki, tādā veidā visnotaļ izteikti samazinot savas iespējas gūt paaugstinājumu amatā.
Lūk, iepazīties ar šīm kļūdām šajā rakstā vari arī tu! Apzinies tās un nepieļauj, veidojot savas karjeras kāpumu!
Nekādas diskriminācijas
Talantu Inovāciju centra pētījumā atklāts, ka 72 % vadītāju nepaaugstina darbā cilvēkus, kam ir tieksme diskriminēt citus. Pirmajā vietā kļūdu sarakstā ierindojas jebkāda veida diskriminējoša un rasistiska attieksme pret citiem. Kāds no vadītājiem savā sakāmajā bija tiešs: „Šādas piezīmes atspoguļo cilvēka, kas tās izsaka, vājo spriestspēju un atklāj viņa, manuprāt, viennozīmīgi zemo emocionālās inteliģences līmeni.”
Izvēlies atbilstošu humoru
Otra lielākā komunikācijas kļūda organizācijā ir visnotaļ līdzīga pirmajai. Hmm, kā jūs domājat, par ko varētu būt stāsts? Šajā punktā runa ir par neatbilstošu, „jēlu” jociņu stāstīšanu. Joki, kas varētu likt justies neērti apkārtējiem cilvēkiem, par šo „joku plēsēju” patiesībā vēstī – šim cilvēkam piemīt vāja spēja uztvert apkārtesošo cilvēku noskaņojumu (atceries raksta sākumu? Par līdera talantu liecina šīs spējas esamība). Kādi ir dati? 61 % vadītāju uzskata, ka spēja izjust noskaņojumu telpā ir saistīta ar cilvēka empātijas spēju. Tā vai nu piemīt, vai diemžēl nepiemīt. TOP 3 apakšfaktori, kas parāda, vai noskaņojuma uztvertspēja ir tavā talantu lokā:
1. valoda,
2. balss intonācija
3. saturs, ko atklāj savā runā.
Bez asarām
Treškārt, raudāšana. Vairums vadītāju Ņujorkā, liekas, savā viedoklī ir nepielūdzami. Tiek uzskatīts, ka ja sieviete vienkārši vairs neizskatās glīti, sākot gauži raudāt, vīrietim tā ir nepiedodama kļūda. Jā, nekādu asaru darba vietā… vismaz ne Amerikā. Ak jā, statistikas dati – 63 % vadītāju šo apgalvojumu attiecina uz sievietēm, 59 % – uz vīriešiem.
Ar skaistām acīm tālu netiksi
Priekšstats par neizglītotību ierindojas ceturtajā vietā. Šādu viedokli izsaka kāds no aptaujātajiem vadītājiem: „Ja mans darbinieks grib būt starp līderiem jeb key cilvēkiem uzņēmumā, viņam jākontrolē valoda un intelektuāli jābūt galvas tiesu pārākam par citiem. Esmu bijis dažās līderu apmācībās un redzējis, kādi tipi tur sabrauc. Pēc skata – kompetences paraugi, bet atliek atvērt muti, lai man rastos vēlme pagriezties un doties prom.”
Nebārsti solījumus
Zvērēšana – piecinieku noslēdzošais aspekts. Vairums vadītāju uzskata, ka ir neprofesionāli zvērēt un izmisīgi apliecinošā balsī izteikt solījumus, piemēram, ka tas vairs nekad neatkārtosies. Interesanti, ka šī zvērēšana ir pirmajā vietā arī starp lielākajām kļūdām interneta vidē – izrādās, tie, kas bārsta zvērestus pa labi un pa kreisi, visbiežāk mēdz baumot par kolēģiem internetā, kā arī ievietot sociālajos tīklos privāta rakstura fotogrāfijas attiecībā uz darba vidi. Nez, vai latvieši arī mēdz izteikt „karstus” zvērestus darba vietā?
Nepārkāp profesionālas attieksmes robežas
Sestajā vietā – flirts. Pat, ja kāds uzskata, ka flirtēšana birojā var lieti noderēt, puse vadītāju pasaka skaidri un gaiši – mēģināsi – tas kā ar nazi nogriezīs tavu profesionālo reputāciju kolēģu un vadības acīs. Turklāt neatkarīgi no tā, vai esi vīrietis vai sieviete. Un padomājiet paši – cik nopietni jūs uztverat kolēģus, kas teju ik dienas mēģina uzsākt flirtu vai izsaka divdomīgus komentārus ar seksuālu zemtekstu?
Neknibinies
Regulāra spēlēšanās ar matiem, pirkstiem, apģērba un aksesuāru daļām, – pētījumos pierādīts, ka šīs darbības, ko angliski apzīmē ar vienotu terminu “fidgeting”, norāda uz nervozitāti kā personības iezīmi. Vadītāji, kas studē līderību, to zina. Pats svarīgākais, ja esi darbinieks, ir saprast, ka šīs darbības visbiežāk tiek veiktas neapzināti, tādēļ pavēro savu rīcību ar it kā skatu no malas! Vai tu neapzināti neradi priekšstatu par sevi kā par nervozu, satrauktu būtni?
Skaties acīs
Astotajā „godpilnajā” vietā – izvairīšanās no acu kontakta. Ķermeņa valodas eksperti saka – izvairīšanās no acu kontakta rada iespaidu, ka cilvēks varētu melot vai viņam ir kas slēpjams. Ja esi sapulcē, tas var sniegt signālu, ka neesi ieinteresēts. Ja skaties acīs, runātājs saprot, ka tu klausies un esi ieinteresēts. Vēl fakts – tā, starp citu, zināšanai – neverbālā ķermeņa valoda rada apmēram 60 līdz 70 % komunikācijas. Verbālā – vien atlikušos apmēram 30 līdz 40 %. Iespaidīgi, vai ne?
Vēl atlikušas pēdējās divas nevēlamākās komunikācijas izpausmes. Varbūt jau nojaušat, kādas tās būs?
Klusumam ir spēks
Devītajā vietā – klusuma paužu neieturēšana. Īpaši tas raksturīgs sievietēm, proti, vēlme aizpildīt klusuma pauzes ar runāšanu. Ļauj tām būt! Īpaši, ja uzstājies. Bijusī Amerikas bankas vadītāja Sallija Kročeka Annai Hjūletai sacīja šādus vārdus: „Klusuma pauzēm ir neiedomājams spēks, Anna. Ja ļauj tām ieskaut tavas svarīgākās izteiktās domas, tu tām piešķir nozīmi. Tu piešķir tām svaru.”
Visbeidzot, desmitajā vietā – ķiķināšana un neadekvāta runāšana. Īpaši attiecībā uz augstiem balss toņiem – signāls par emocionālu nestabilitāti.
Ja esi ceļā uz augstākajām virsotnēm savā karjerā, šo kļūdu apzināšanās var noderēt. Gudriem.lv vēl lielisku un vieglu kāpumu augšup, mērojot šos īpašos kāpņu pakāpienus. Lai izdodas!
Izmantotā literatūra:
Hewlett, S.A., Leader-Chivée, L., Sherbin, L. & Gordon, J. (2012). Executive Presence. Center for Talent Innovation, NewYork.
“Do You Have ‘Executive Presence’?” Forbes.com
“The 10 Worst Communication Mistakes For Your Career” Forbes.com
Stein, R. (2011). Fidgeting Helps Separate the Lean from the Obese, Study Finds. Washington Post.
Raksta autore – ārštata korespondente Linda Tīruma
Speciāli gudriem.lv