Telekomunikāciju pakalpojumu tarifi nokritušies pat līdz "nullei", taču regulatoram nozarē vēl ir ko darīt, nodrošinot, lai sakaru frekvences netiek spekulantiem, samazinot starpoperatoru maksājumus un uzraugot elektronisko sakaru kvalitāti. raksta delfi.lv.
To atzina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) valdes priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs.
Lokenbahs atzina, ka telekomunikāciju pakalpojumu cenas nosaka asa konkurence, tomēr SPRK "ir daudz kas atlicis, galvenokārt starpsavienojumu un sarunu terminēšanas maksas". Tās esot jāspiež uz leju – uz tādu līmeni, kāds ir Eiropas Savienībā.
"Šie tarifi Latvijā tiek pārrēķināti ik pa pusgadu, tos pazeminām, un nākamā pazemināšana būs 1.jūlijā," skaidroja SPRK vadītājs. Starpsavienojumu un terminēšanas tarifus viens operators maksā citam operatoram par savas sarunas komutēšanu caur otra operatora tīklu vai sarunas savienošana ar otra operatora gala lietotāju.
"Ir arī daudz jautājumu par elektronisko sakaru kvalitāti, par kvalitātes ievērošanu un testēšanu. Būtiski ir mērīt interneta kvalitāti, divu mēnešu laikā veicām 5000 mērījumu. Pateicoties tam, ka SPRK eksistē un darbojas, mums ir samērā augsti kvalitātes rādītāji," sacīja Lokenbahs.
SPRK vadītājs interviju sniedza, pirms regulators 30.martā bija oficiāli publicējis elektronisko sakaru kvalitātes pārskatu. Tas apstiprināja Lokenbaha teikto, ka kvalitāte ir caurmērā augsta un problēmas skārušas tikai dažus operatorus, turklāt vienreizēju un īslaicīgu apstākļu dēļ, kas nedaudz pazemināja, piemēram, klientu apkalpošanas un bojājumu pieteikšanas rādītājus.
Vaicāts par neseno neveiksmi, SPRK rīkojot 450 megahercu (MHz) joslas frekvences izsoli, Lokenbahs pieļāva, ka regulators varētu mainīt izsoļu cenu politiku, taču netaisās pārdot frekvences iespējamiem spekulantiem.
Nozares pazinēji uzskata, ka spektra joslu 450 megahercu (MHz)-457,5 MHz/460 MHz-467,5 MHz divu 1,25MHz platu radiokanālu lietošanas tiesību izsole beidzās bez rezultāta, jo sākumcena, 200 000 latu, bijusi pārāk augsta.
"Komersanti grib visu par velti! Būtu priecīgi, ja viņiem vēl piemaksātu. Par zemu cenu, kā jau teicu, to varētu nopirkt jebkurš spekulants un to vēlāk pārdot operatoram, kas patiešām grib ko darīt, par tiem 200 000 latu," komentēja Lokenbahs.
Vaicāts, vai SPRK nevarot kavēt apšaubāmu pretendentu piedalīšanos izsolēs, SPRK vadītājs teica: "Ir gadījumi, kad SPRK varētu atteikt kādam, bet lielāko tiesu mēs to nevaram. Varam uzlikt piedalīšanās maksu, zināmas saistības. Par 450 MHz varam teikt – 200 000 latu bija par daudz. Labi, būs 100 000!"
Par otru pārtraukto izsoles procesu, kas skāra 2,5-2,69 gigahercu (GHz) joslu, kas paredzēta ceturtās paaudzes (4G) mobilā interneta vajadzībām, Lokenbahs apstiprināja medijos ziņoto, ka no prasības rīkot izsoli attiecies "Lattelecom". Taču viņš teica, ka "Lattelecom" neesot zudusi interese par 4G un šo frekvenču joslu.
Lokenbahs arī izteicās noraidoši par tā sauktā "skaistuma konkursa" metodes pielietošanu frekvenču piešķiršanai, kur pretendentus atlasītu, izvērtējot to biznesa plānus, solītos tarifus un pārklājumu, bet frekvenci uzvarētājam piešķirtu, neprasot būtisku samaksu.
"Skaistuma konkursus" Latvijā varētu rīkot, "ja būtu garantijas, ka šie plāni tiešām tiks realizēti. Nesaku, ka tas nav iespējams. Bet patlaban, lai nebūtu sīka kasīšanās un spekulāciju, mēs nosakām šīs cenas, kas rada, ja vispār rada, viena santīma iespaidu uz gala tarifu", skaidroja SPRK vadītājs, uzsverot, ka frekvenču lietošanas tiesību cena ir neliela daļa no mobilo sakaru vai mobilā interneta biznesam nepieciešamām investīcijām.
Lokenbaham, kuru iecēla par SPRK valdes priekšsēdētāju 2011.gada februārī, ir gara pagātne Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē. Viņš beidzis Nikolaja Baumaņa tehnisko universitāti Maskavā ar grādu sistēmu analīzē. No 1975.gada sācis strādāt padomju laika Valsts plāna komitejas plānošanas un zinātniskās pētniecības institūtā, kur darbojies ar lielām datubāzēm.
No 1990.gada sācis strādāt toreizējā programmēšanas kompānija "Software House Rīga". Tā vēlāk pārtapa par AS "Dati" un "Dati Exigen Group", un Lokenbahs ieņēma augstus vadības amatus šajos uzņēmumos.
No 2007. līdz 2009.gadam viņš bija "Lattelecom" grupas IT pakalpojumu sniegšanas kompānijas "Lattelecom Technology" valdes priekšsēdētājs.
Lokenbahs bijis viens no politiskās partijas "Jaunais laiks" dibinātājiem.
SPRK ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša atvasināta publiska persona, kas realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, dzelzceļa transporta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un attiecīgo regulējamo nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem.
SPRK uzraudzībai un regulēšanai ir pakļauti 949 uzņēmumi, no tiem 456 – elektronisko pakalpojumu nozarē. Regulatora darbība tiek finansēta no valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, kuru maksā visi regulējamie komersanti. 2009.gadā ieņēmumi no regulējamiem komersantiem bija 3,03 miljonu latu. SRPK ir aptuveni 100 strādājošo.