Stāsts par iedvesmu – sveiciens māmiņdienā!

Ir daudzi cilvēki un notikumi, kas dzīvē ko māca. Tiem visiem – no sirds – paldies.
Bet ne gala, ne malas nav tai pateicībai, ko veltīt mammai. Šis paldies iesniedzas bezgalībā
.

 

Kad vēl biju bērns, es reiz stipri sasitos. Ceļgals sāpēja, bet vēl vairāk par to – apziņa, ka nenoturējos, ka zaudēju tik svarīgo un vajadzīgo līdzsvaru, lai gan tik ļoti, ļoti… par visu vairāk gribēju iemācīties braukt ar divriteni. Citi smējās – sak’, mēģini taču vēlreiz! Neviens par ģēniju nepiedzimst. Bet man, mazam bērniņam, kas vēl dzīves dažādo kāpumu un kritumu neapbružāts, šīs sāpju un izmisuma emocijas bija visskumjākais notikums pasaulē. Neviens īsti nesaskatīja izmisumu manās acīs, vainas izjūtu skatienā, sīkajiem akmentiņiem klāto noberzto ceļgalu.

 

Un tad pieskrēji tu. Ieskāvi mani savās rokās, viegli un maigi izslaucīji asaras, kas nodevīgi bija notecējušas pār vaigiem, un tajā brīdī es aizmirsu kritienu, vairs nejutu sūrstošo sāpi celī. Jo mazajā bērna sirsniņā ielija miers. „Viss būs labi,” tu teici. „Mēģināsim vēlreiz. Es tev palīdzēšu.” Man taču tik tikko teica to pašu! Ka jāmēģina vēlreiz. Bet tikai tu, māmiņ, mācēji pateikt tā, ka manī ienāca iedvesma. Mēģināt. Mēģināt vēlreiz. Līdz izdosies. Un, ja es kritīšu vēlreiz, tu būsi te.

 

 

Šie vārdi mani iedvesmo visu mūžu. Kad pakrītu, es zinu, ka ir vērts mēģināt vēlreiz. Tu, mammīt, man toreiz to iemācīji. Tu zināji, ka iemācīt visam mūžam var tikai ar sirdsskaidrību, līdzjūtību un mīlestību. Tu man iemācīji un arvien māci neskaitāmas sirds mācības, īsteno vērtību nozīmi un māku saskatīt laimes mirkļus mazos ikdienas sīkumos.

 

Kaut es, māmiņ, spētu tev savā dzīvē atdot vismaz daļiņu no tā visa, ko tu esi devusi man, kā tu esi mani mierinājusi, lolojusi, sildījusi un sargājusi.

Autore: Linda Tīruma


Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga.
Māmiņa mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

Tu jau to zini, ka visādi iet;
Nez, kur tās nelaimes rodas?
Laboties gribas, bet tomēr mazliet
Atkal pa reizītei gadās…

Nesolu šorīt, bet noskūpstu,
Jauka lai tev ir šī diena,
Māmiņa mīlā, tik labas kā tu
Nav pasaulē laikam nevienas.

 

/Bruno Saulītis/

 

Sirsnīgi sveicieni visām mīļajām, rūpīgajām un gādīgajām mammām!
Gudriem.lv komanda

Gudriem.lv,
Raksts ir publicēts Gudriem.lv jaunumi.