Finanšu “drošības spilvenam”, vismaz 3 līdz 6 mēnešalgu apmērā, vajadzētu būt katra iedzīvotāja prioritātei, veidojot uzkrājumus. Kā rāda Swedbank pētījums* — gandrīz puse (48%) Latvijas iedzīvotāju, kuri šobrīd veido vai plāno veidot uzkrājumus, finanšu “drošības spilvena” veidošanu neizvirza par prioritāti. Taču svarīgi sabalansēt īstermiņa un ilgtermiņa vajadzības – sākumā parūpēties par savu un ģimenes drošību, un tad krāt līdzekļus tālākiem nākotnes mērķiem, piemēram, bērnu izglītībai vai savām vecumdienām.
Kā liecina šī gada oktobrī veiktā Swedbank aptauja — 30% Latvijas iedzīvotāju veido uzkrājumus. Savukārt 42% atzīst, ka neveido, bet plāno to darīt tuvākajā nākotnē. 28% respondentu uzkrājumus neveido un arī neplāno to darīt. Pētījuma dati atklāj, ka iemesls uzkrājumu neveidošanai ne vienmēr ir ienākumi, piemēram, ap 30% iedzīvotāju ar vidējiem ienākumiem (mēnesī 250-400 Ls)un 40% ar vidēji augstiem ienākumiem (mēnesī 600-800 Ls un vairāk) veido uzkrājumus.
“Lai gan vēl aizvien ir liels to iedzīvotāju īpatsvars, kuri neveido regulārus uzkrājumus ik mēnesi, varam novērot pakāpenisku noguldījumu apjoma pieaugumu. Sabiedrībā ir notikusi vērtību maiņa – aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlas veidot uzkrājumus rītdienai,” skaidro Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs. „Tai pašā laikā svarīgi veidot pareizu uzkrājumu struktūru – sabalansēt uzkrājumu mērķus un apjomu ar īstermiņa un ilgtermiņa vajadzībām. Primāri nepieciešams ik mēnesi atlikt līdzekļus, lai pakāpeniski izveidotu uzkrājumu vismaz 3-6 mēnešu ienākumu apmērā. Tas nepieciešams, lai parūpētos par finanšu drošību neparedzētos gadījumos – un tikai tad, kad cilvēks jau sācis krāt „drošības spilvenam”, ir vēlams veidot uzkrājumus arī citiem, tālākiem mērķiem, kā, piemēram, bērnu izglītībai un savai pensijai”.
No Latvijas iedzīvotājiem, kuri veido uzkrājumus, 53% par galveno prioritāti atzīst “drošības spilvena” veidošanu nebaltām dienām. Citus uzkrājumu veidošanas mērķus kā pirmo izvēli respondenti nosaukuši daudz mazāk. 12% respondentu naudas krāšana ceļojumiem ir galvenā prioritāte. Līdzīgi arī finanšu līdzekļu krāšana bērniem un viņu nākotnei – pirmā izvēle 11% respondentu. Arī tā respondentu daļa, kura apsver uzkrājumu veidošanu par galveno prioritāti, min finanšu “drošības spilvena” izveidošanu (atbildi minējis 51%). Nākamās divas biežāk nosauktās atbildes, kam prioritāri izvēlētos krāt, ir bērni un viņu nākotne (13%) un kredītsaistību segšana (10%). Tas apliecina, ka Latvijas iedzīvotāju uzkrāšanas kultūra veidojas pakāpeniski – sākumā jāapmierina tāda pamatvajadzība kā drošība un tad var virzīties tālāk, veidojot īsā, vidējā un ilgā termiņa uzkrājumus.