Jaunākajā „DnB NORD Latvijas barometrā” noskaidrots, ka vairāki sabiedrības noskaņojuma indikatori atkal liecina par iedzīvotāju pesimisma pieaugumu. Savukārt pētījuma otrajā daļā atklājies, ka ievērojamai daļai iedzīvotāju nav līdzekļu ceļošanai, taču vismaz trešdaļa sabiedrības labprāt ietaupītu citās jomās, lai varētu apmeklēt eksotiskas zemes.
Uzdodot ikmēneša nemainīgos jautājumus, noskaidrots, ka augustā novērotā tendence turpinās un arī septembrī iedzīvotāju vērtējumos novērojams optimisma apsīkums. Vērtējot Latvijas ekonomikas pašreizējo stāvokli, septembrī iedzīvotāji bijuši kritiskāki un biežāk uzskatījuši, ka tas ir „ļoti slikts” (41%), taču nedaudz retāk nekā augustā minēts, ka tas ir „drīzāk slikts” (augustā 42%, septembrī 39%). Tādējādi kopējais pašreizējā ekonomikas stāvokļa indekss sasniedzis -60 punktus (augustā -58).
„DnB NORD Latvijas barometra” respondenti kļuvuši pesimistiskāki, arī vērtējot ekonomikas izmaiņas: septembrī 37% aptaujāto pauduši uzskatu, ka situācija pasliktinās, kas ir par septiņiem procentu punktiem vairāk nekā augustā. Taču kopumā izmaiņu virziena vērtējumi joprojām ir pozitīvāki nekā līdz 2010. gada vidum veiktajās aptaujās.
Lūgti novērtēt, kāds varētu būt ģimenes materiālais stāvoklis pēc gada, septembrī iedzīvotāji biežāk nekā augustā atzinuši, ka grūti to prognozēt – šādas atbildes īpatsvars pieaudzis no 15% līdz 22%. To, ka situācija varētu uzlaboties, pauduši 14% respondentu (augustā 17%), bet vēl lielāku situācijas pasliktināšanos prognozē 22% („drīzāk pasliktinājies” – 19%, „ievērojami pasliktinājies” – 3%) aptaujāto.
Septembrī samazinājies arī līdzšinējais samērā pozitīvais valdības darba novērtējums – 15% respondentu atzinuši, ka ar tās darbu ir „drīzāk apmierināti” (augustā 17%), bet 37% ir „pilnīgi neapmierināti” (augustā 35%).
„Iepazīstoties ar „DnB NORD Latvijas barometra” rezultātiem, var secināt, ka sabiedrības apziņā arvien reālāka kļūst nojausma, ka iepriekšējie, pie varas bijušie un visdrīzāk arī Saeimas vēlēšanās uzvarējušie politiskie spēki, lai samazinātu valsts budžeta deficītu, ķersies pie nodokļu paaugstināšanas un dažādu sociālo atvieglojumu un pabalstu atcelšanas. Šādi paziņojumi izskanējuši vairākkārt, un sabiedrība saprot, ka tās dzīves līmeņa zināma stabilizācija un nosacīta uzlabošanās iepriekšējos mēnešos var pavērsties pretējā virzienā,” uzskata ekonomikas doktors un uzņēmējs Uldis Osis.
Savukārt ekonomists Jānis Ošlejs, vērtējot optimisma kritumu un atšķirīgos vērtējumus par tagadnes un nākotnes ekonomisko situāciju, uzsver: „Masu medijos izplatītās ziņas par pasaules ekonomikas nākotni ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu. Taču ziņas no ārvalstīm ir atšķirīgas – daži ziņo par strauju attīstību, piemēram, par eksporta izaugsmi daudzos tirgos, īpaši Āzijā, savukārt citi brīdina par iespēju, ka Eiropas ekonomikas turpinās stagnāciju. Šīs dažādās un reizēm pretrunīgās ziņas iespaido arī Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu.”