Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) eksperti atzinuši, ka līdz ar ekonomisko lejupslīdi valstī pieaudzis to ceļu satiksmes negadījumos cietušo transportlīdzekļu īpašnieku īpatsvars, kas kompensāciju par radītajiem zaudējumiem transportlīdzeklim izvēlas saņemt naudā, nevis kā apdrošinātāja apmaksātu remonta pakalpojumu servisā.
Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: “Šādu tendenci zināmā mērā var skaidrot ar vēlmi ieekonomēt līdzekļus, jo pārsvarā šādos gadījumos cietušā transportlīdzekļa īpašnieks savu automašīnu labo pašu spēkiem vai arī izvēlas to remontēt zemas kvalitātes servisos par daudz zemākām izmaksām. Turklāt tādos servisos, kas, iespējams, nemaksā nodokļus. Ja automašīnas bojājumi ir nelieli, tad bieži vien tie vispār netiek remontēti. Jāmin, ka šāda tendence ir pretēja pirmskrīzes periodam, kad cietušie vairumā gadījumu izvēlējās apmaksātu servisa pakalpojumu, jo tas bija ērtāk, prasīja mazāku iesaisti un garantēja kvalitāti.”
Kompensācijas naudā saņemšana ir laikietilpīgāka
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu (OCTA likums), ceļu satiksmes negadījumos cietušo transportlīdzekļu īpašnieki par transportlīdzeklim nodarītajiem zaudējumiem var saņemt atlīdzību divos veidos: apmaksātu servisa pakalpojumu par remonta veikšanu transportlīdzeklim vai arī izmaksu naudā, kas ir pašsaprotama transportlīdzekļa bojāejas gadījumos, bet ir izvēles tiesības pie remontējamiem bojājumiem.
Ja cietušais izvēlas saņemt naudas izmaksu, tad apdrošinātājs nav atbildīgs par transportlīdzekļa remontu – tas ir jānodrošina pašam autoīpašniekam.
Garāks būs arī zaudējumu atlīdzības saņemšanas process. Šobrīd, ja cietušā transportlīdzekļa īpašnieks un vainīgā apdrošinātājs savā starpā vienojas par servisu, kurā tiks veikti bojātā transportlīdzekļa remontdarbi, tad uzreiz pēc negadījuma, kad veikta transportlīdzekļa apskate un saskaņota servisa tāme ar apdrošinātāju, var uzsākt remontdarbus. Savukārt, ja cietušais izvēlas atlīdzību saņemt naudā, tad, saskaņā ar likumdošanu, bez eksperta transportlīdzekļa apskates veikšanas vēl ir nepieciešama eksperta zaudējuma aprēķina sagatavošana, balstoties uz kuru apdrošinātājs nosaka kompensācijas apmēru. Jāatzīmē arī tas, ka saskaņā ar OCTA likumā noteikto, lēmumu par izmaksu apdrošinātājam ir jāpieņem mēneša laikā pēc visu lietā nepieciešamo dokumentu saņemšanas.
Turklāt, ja atlīdzība tiek saņemta naudā, cietušā transportlīdzekļa īpašniekam ir jārēķinās, ka kompensācija var tikt izmaksāta, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokļa summu, jo nav sniegts pakalpojums – auto nav remontēts.
Eiropas valstu prakse liecina, ka apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaidrā naudā veic tikai gadījumos, ja transportlīdzekļa remonts ir ekonomiski nepamatots un tiek atlīdzināti zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju. Apdrošināšanas atlīdzība kā skaidras naudas izmaksa teorētiski ir iespējama arī gadījumos, ja transportlīdzeklis nav bojāgājis, bet tad cietušais jau iepriekš rēķinās ar to, ka saņems ievērojami mazāku summu, jo no faktiski aprēķinātās summas tiks atrēķināti nodokļi un tiks pielietots arī samazinājums, atbilstoši ekspluatācijas nolietojumam.