Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja būtiskus grozījumus OCTA likumā, kuri paredz, ka turpmāk cietušā transportlīdzekļa īpašnieks atlīdzību par zaudējumiem varēs saņemt pie sava apdrošinātāja. Latvijas Profesionālo brokeru asociācija, izstudējot plānotās izmaiņas, secina, ka ievērojami pieaugs brokeru loma OCTA apdrošināšanas jomā.
Plānotās OCTA likuma izmaiņas ievērojami palielina apdrošināšanas sabiedrību subjektīvo lēmumu ietekmi uz apdrošinājuma ņēmējiem. Likuma izmaiņas ļaus cietušajam pēc atlīdzības vērsties savā apdrošināšanas sabiedrībā, kas uzreiz rada apdrošinājuma ņēmējam objektīvu interesi izvēlēties savu apdrošināšanas sabiedrību ne tikai pēc cenas, bet arī pēc tā, kā apdrošinātājs maksās atlīdzības. Lai arī OCTA likums visiem ir vienāds, tomēr nav noslēpums, ka apdrošināšanas sabiedrības atlīdzības aprēķina un izmaksā diezgan dažādi. Katram individuālam iedzīvotājam to novērtēt ir grūti, jo gadījumi iestājas pārāk reti, lai būtu iespējama reāla un objektīva apdrošināšanas sabiedrību salīdzināšana, bet statistika rāda, ka vidējais izmaksātais atlīdzības apmērs par vienu OCTA gadījumu dažādās apdrošināšanas sabiedrības pašlaik ir dažāds. Piemēram BTA kaut kādu iemeslu dēļ vidējā izmaksātā atlīdzība par vienu gadījumu ir gandrīz 40% mazāka nekā dažām citām apdrošināšanas sabiedrībām. Mazas atlīdzības var būt arī labs BTA speciālistu darbs risku novērtēšanā un klientu atlasīšanā, bet ir pamats domāt, ka zināms ieguldījums tur ir arī atlīdzību izmaksāšanas metodikai un tehnoloģijai, kas ļauj panākt apdrošinātājam tik labvēlīgu rezultātu. Likums un MK noteikumi OCTA jomā visām apdrošināšanas sabiedrībām ir vienādi, bet katrs apdrošinātājs tos piemēro savādāk. Tāpēc, ja pēc OCTA atlīdzības būs jāiet uz savu apdrošināšanas sabiedrību, tad galvenais, kas jāvērtē salīdzinot apdrošinātājus, būs apdrošinātāju reputācija un praktiskā pieredze ar apdrošinātājiem atlīdzību izmaksās. Šeit vislielākais un objektīvākais informācijas avots būs tieši apdrošināšanas brokeri, jo vienīgi apdrošināšanas brokeriem ir tieša pieredze ilgstoši strādājot savu klientu labā ar dažādām apdrošināšanas sabiedrībām. Atšķirībā no KASKO apdrošināšanas, šeit noteikumu lasīšana nepalīdzēs, jo noteikumi visiem ir vienādi, atšķiras tikai to praktiskā pielietošana.
Iecerētās OCTA likuma izmaiņas arī rāda apdrošinātāju vienpusīgu vēlēšanos maksāt mazākas atlīdzības un izmaksāto atlīdzību gadījumā palielināt savus ienākumus, atsevišķos gadījumos pieprasot regresus. Plānots palielināt to gadījumu skaitu, kad apdrošināšanas sabiedrības varēs vērsties regresā pret polises īpašnieku. Jaunajā likuma projektā šādi regresa palielinājumi ir vairāki, no kuriem svarīgākie ir par neatbilstošu riepu lietojumu, iestājoties ceļu satiksmes negadījumam, un atbildība par sniegtās informācijas patiesumu slēdzot OCTA līgumu. Abi šie gadījumi pieļauj dažādas interpretācijas, un atkal dažādas apdrošināšanas sabiedrības varēs dažādi rīkoties. Neatbilstošas vai atbilstošas riepas uz papīra izskatās vienkārši, bet praksē riepu mērījums, kur protektora dziļuma atšķirība par 0,1 vai 0,2 mm dažās riepas vietās, var nozīmēt regresa gadījuma iestāšanos par vairākiem tūkstošiem latu. Un tas liek aizdomāties par to kādā atkarībā daudzi apdrošinājuma ņēmēji nonāks no apdrošinātāju patvaļīgās vēlmes piemērot vai nepiemērot šo regresu. Līdzīgi tas droši vien būs arī ar atbildību par apdrošinājuma ņēmēja sniegtās informācijas patiesumu, kur par nepareizas informācijas sniegšanu ir paredzēta atbildība. Arī šeit robeža visticamākais, ka būs visai patvaļīga. Tas nozīmē, ka pērkot OCTA polisi, būs rūpīgi jāvērtē tas, kāda ir praktiskā pieredze par to cik bieži un kā izvēlētais apdrošinātājs vēršas pret saviem klientiem (OCTA polišu pircējiem) naudas piedzīšanas nolūkā. Drošākais šādas informācijas avots būs apdrošināšanas brokeri, jo paši apdrošinātāji par sevi šādu informāciju ne visai aktīvi centīsies atklāt.
Varam piezīmēt, ka precedenti dažādiem regresiem pret OCTA polišu īpašniekiem Latvijā jau ir bijuši vairākus gadus iepriekš, kad tā laika OCTA likums pieļāva regresu, ja vadītājs ir pieļāvis "rupju neuzmanību". Tad mēs redzējām, ka daži apdrošinātāji spēja kā rupju neuzmanību novērtēt arī automašīnas stāvēšanas noteikumu vieglu pārkāpumu un to izmantot kā pamatojumu regresa prasības uzsākšanai. Pat tagad, kad OCTA likums pieļauj regresu tikai pie "ļauna nolūka", ir redzēta radoša tiesiskā pieeja no apdrošināšanas sabiedrību puses, mēģinot ar civillikuma palīdzību pielīdzināt rupju neuzmanību ļaunam nolūkam un tad to izmantot, lai pēc OCTA likuma pieprasītu regresu.
Palielinoties regresa iespēju skaitam, palielināsies brokeru ieteikumu nozīme attiecībā uz to, kuru apdrošinātāju izvēlēties savas automašīnas apdrošināšanai un kā samērot OCTA cenu ar risku saņemt regresu no sava apdrošinātāja.
Latvijas profesionālo brokeru asociācija atgādina, ka arī tagad OCTA likums paredz regresa iespējas pret polises īpašnieku, bet šīs iespējas nav tik biežas un patvaļīgas, kā tas būs pēc jaunā likuma pieņemšanas. Pašlaik OCTA biežākā regresa iespēja ir tad, ja vainīgais savam apdrošinātājam nav atrādījis automašīnu pēc saskaņotā paziņojuma uzrakstīšanas. Dažādas apdrošināšanas sabiedrības jau tagad dažādi izmanto šo iespēju.