Latvijā ar balss telefonijas pakalpojumu kvalitāti problēmu praktiski nav, un kopējais kvalitātes līmenis pakāpeniski uzlabojas, tā preses konferencē, iepazīstinot žurnālistus ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotajiem datiem, teica SPRK padomes priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs.
"Pakalpojumu kvalitāti ir svarīgi kontrolēt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, regulāra kontroles veikšana noteikti palīdz uzturēt kopējo pakalpojumu kvalitātes līmeni, bet otrkārt tas palīdz arī pakalpojumu lietotājiem izvēlēties prasībām atbilstošu pakalpojumu sniedzēju. Parasti klienti izvēli izdara pēc diviem kritērijiem – cena un kvalitāte, un SPRK nodrošinājusi, ka informācija par šiem abiem kritērijiem ir publiski pieejama," uzsvēra V. Lokenbahs.
SPRK preses konferencē 30.martā informēja par elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes datiem un pārskatu par sūdzībām elektronisko sakaru pakalpojumu jomā par 2010.gadu.
SPRK regulāri veic kvalitātes pārbaudes uzņēmuma Lattelecom pakalpojumiem, jo šim uzņēmumam ir noteiktas saistības sniegt universālo pakalpojumu, lielāko mobilo telefonu sakaru operatoru – LMT, TELE2, BITE – pakalpojumiem, kā arī strapsavienojumiem starp operatoriem, kuriem ir vairāk kā 5000 galalietotāju.
Informējot par Lattelecom balss telefonijas pakalpojumu kvalitāti, SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktora vietnieks Aleksandrs Čerņakovs – Neimarks uzsvēra, ka kopumā pret kvalitāti pretenziju nav, taču nedaudz pasliktinājies rādītājs par trīs dienu laikā novērsto bojājumu skaitu. Uzņēmums šo apstākli skaidro ar to, ka pērn ievērojami pieaudzis kabeļu zādzību skaits, tādējādi remontu veikšana prasījusi papildu laiku un cilvēkresursus. Savukārt bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruņa 114 atbildes laika palielināšanās skaidrojama ar jauna pakalpojuma – virszemes televīzijas – ieviešanu, jo klienti arī šo tālruni izmantojuši sūdzībām vai neskaidro jautājumu uzdošanai. Nesekmīgo savienojumu koeficients Lattelecom tīklā pērn veido vien 0,06%, un šis rādītājs pilnībā atbilst universālā pakalpojuma prasībām.
Apkopotie dati liecina, ka visiem lielajiem mobilo telefonu sakaru operatoriem pakalpojumu kvalitātes rādītāji ir uzlabojušies, proti, kopš 2008.gada nesekmīgo savienojumu koeficients visiem trim operatoriem ir ievērojami samazinājies, un to, kā uzsvēra A. Čerņakovs – Neimarks, lielā mērā operatoriem ir izdevies panākt, veicot tehnoloģiskos uzlabojumos tīklā.
Analizējot pērn saņemtās sūdzības par elektronisko sakaru pakalpojumiem, regulators secina, ka lielākā daļa pretenziju bijušas par interneta piekļuves un televīzijas izplatīšanas pakalpojumiem. Kopējais saņemto sūdzību skaits gan ir sarucis – ja 2009.gadā saņemtas 166 sūdzības, tad 2010.gadā – 133.
"Vispirms jāatgādina, ka sūdzību gadījumos to izskatīšana notiek divos līmeņos – pirmā institūcija, kur tiek iesniegta sūdzība, ja pakalpojuma kvalitāte neapmierina, ir pakalpojuma sniedzējs, bet otrā – SPRK. Tādēļ lielu daļu sūdzību varam izskaidrot ar sliktu klientu apkalpošanu, – ja klients nespēj rast problēmas risinājumu pie operatora, tad vēršas regulatorā," teica V. Lokenbahs. "Pērn sūdzību skaita ziņā ir divi "rekordisti" – IZZI un Viasat. Ja pēc ilgstoša darba ar Viasat ir izdevies panākt, ka jau pērn pēdējo četru mēnešu laikā par šī uzņēmuma pakalpojumiem vairs nav saņemta neviena sūdzība, tad IZZI klientu serviss pagaidām klibo."
Tādēļ regulators vēlreiz aicina – pirms slēgt līgumu par kādu pakalpojumu rūpīgi iepazīties ar piedāvātajiem līguma noteikumiem un izvēlēties tādu pakalpojuma sniedzēju, kurš garantē nepieciešamo pakalpojuma kvalitāti.