Augstākās izglītības iegūšana šodienas pirmklasniekiem varētu maksāt vairāk nekā šodien | Swedbank

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini atklāj, ka būs nepieciešami par trešdaļu lielāki līdzekļi, lai šodienas pirmklasnieku izskolotu augstskolā. Kamēr šobrīd vidējā summa bakalaura studiju maksas segšanai Latvijas augstskolās, kuru absolventi ir augstu novērtēti darba tirgū, ir 4744 Ls, šodienas pirmklasnieka vecākiem laicīgi jārēķinās, ka uz bērna studiju laiku vidējā summa studiju maksas segšanai Latvijas augstskolās varētu būt pieaugusi līdz 6400 Ls. Kaut arī uzkrājumu veidošana šim un vienlaikus vairākiem citiem finanšu mērķiem Latvijas vidusmēra ģimenei var būt gana liels izaicinājums, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts iesaka veikt uzkrājumus studiju izmaksu segšanai kaut vai daļējā apmērā, lai jauniešiem nebūtu jāuzsāk sava patstāvīgā dzīve ar liela studiju kredīta nastu plecos.

Kamēr labas bērna sekmes mācībās vairumā gadījumu ļauj cerēt uz valsts apmaksātas studiju vietas iegūšanu, aizvadītajā mācību gadā Latvijas augstskolās par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem mācījās vien 37% studentu. „Cerot uz labāko, bet gatavojoties sliktākajam scenārijam, vecākiem, kam nozīmīga šķiet augstākās izglītības došana savam bērnam, ieteicams laicīgi gatavoties bērna izglītības apmaksai. Kamēr šodienas pirmklasnieks tiks līdz augstskolai, visdrīzāk, būs notikušas izmaiņas gan pieprasītāko profesiju un augstskolu sarakstos, gan arī studiju izmaksās. Tomēr jebkura finanšu mērķa nospraušana prasa zināmu konkrētību, tāpēc Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir sagatavojis aprēķinus, kas  var kalpot kā orientieris tiem vecākiem, kas sava bērna nākotnes pamatā grib likt labu izglītību”,  skaidro Institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Aprēķinos balstoties uz darba tirgū atzītāko studiju programmu sarakstu, ko šī gada jūnijā izveidojuši Latvijas darba devēji, šodien nepieciešamā vidējā summa bakalaura studiju maksas segšanai ir 4744 Ls. Analizējot Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto informāciju par studiju maksas izmaiņām Latvijas valsts augstskolās laika posmā no 2002. līdz 2013.gadam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir secinājis, ka laika posmā līdz 2009.gadam studiju maksas strauji augušas par vidēji 18% gadā, līdz kamēr krīzes rezultātā 2010.gadā studiju maksas samazinājās par vidēji 10%. 2011.gadā studiju maksas bija samērā stabilas, bet pagājušajā studiju gadā tās bija atkal pieaugušas par aptuveni 4%. Divu lielāko universitāšu (LU, RTU) publiskotās studiju maksas nākamajam studiju gadam liecina, ka studiju maksas saglabāsies praktiski nemainīgas. Tomēr studiju maksas sadārdzināšanās ir sagaidāma arī turpmāk, jo ir jārēķinās ar dzīves dārdzības, iedzīvotāju maksātspējas, valsts finansiālā atbalsta un studiju kvalitātes izmaiņām. Pieņemot, ka pieaugums turpināsies mērenos, prognozējamai inflācijai 2,5% apmērā tuvos tempos, šodienas pirmklasnieka vecākiem jārēķinās, ka uz bērna studiju laiku vidējā summa studiju maksas segšanai Latvijas augstskolās jau būs ap 6400 Ls. Lai sakrātu tādu summu, katru mēnesi kopš bērna skolas gaitu uzsākšanas būtu atliekami nedaudz virs 40 latiem, krājot naudu bankas krājkontā ar vidējo šī brīža ienesīgumu.

Ņemot vērā, ka Latvijā vienlaikus sagaidāms arī atalgojuma pieaugums, uzkrājumu veidošanas slogs ģimenes budžetā varētu saglabāt esošās proporcijas vai pat pakāpeniski samazināties. Pagaidām, ja ģimene ar vidējas algas pelnošiem vecākiem gribētu uzkrāt savu bērnu izglītošanai Latvijas augstskolās, rēķinoties ar šodienas studiju maksas lielumu un algām, viena bērna izglītošanas uzkrājumi prasītu 6% no ģimenes kopējiem ienākumiem, divu bērnu izglītošanas ienākumi paņemtu 12%, bet 3 bērnu ģimenei jau 17% no ģimenes ienākumiem. „Latvijas vidusmēra ģimenes ierobežotās iespējas veidot uzkrājumus atklājas situācijā, kad uzkrājuma veidošana viena vai divu bērnu izglītībai būtu vidējai mājsaimniecībai vēl paceļams slogs, kamēr uzkrāšana trīs bērnu izglītībai vai vairākiem mērķiem vienlaicīgi – bērnu nākotnei, uzkrājumu „drošības spilvenam”, pensijai vai mājokļa iegādei prasītu pārāk lielas ienākumu daļas novirzīšanu uzkrājumiem”, secina A.Kauliņa.

Kaut arī kopumā bērna izglītošanu kā savu finanšu mērķi ir uzstādījuši vien 15% no tiem, kas veido uzkrājumus, dažādos savas dzīves posmos iedzīvotāju finanšu mērķi atšķiras.  Uzkrājumi bērnu nākotnei aktuālāki ir respondentiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kur šādam mērķim krāj 28%, saskaņā ar Swedbank 2013.gada jūlijā veiktu pētījumu. Vienlaikus, pēc Swedbank Privātpersonu finanšu institūta domām, nelielo šī finanšu mērķa uzstādītāju skaitu varētu skaidrot ar ģimeņu ierobežoto finansiālo iespēju novirzīt pietiekamas summas uzkrājumiem dažādām vajadzībām.

Ikmēneša uzkrājamo summu var mazināt, sākot krāt jau kopš bērna piedzimšanas, tad summa būs gandrīz par trešdaļu mazāka.

Ikmēneša uzkrājamo summu iespējams mazināt, uzkrāšanai izmantojot banku piedāvātos risinājumus, kur nauda tiek ieguldīta finanšu tirgos un ieguldījuma nopelnītie procenti palīdz sasniegt rezultātu ar mazākām iemaksām, turklāt šie risinājumi vienlaikus uzkrājuma veicējam ļauj saņemt arī nodokļa atvieglojumus. „Izvēloties banku piedāvātos risinājumus, svarīgi pievērst uzmanību nosacījumam, kādas summas saņemšana tiek garantēta ieguldījuma termiņa beigās arī tad, ja ieguldījumi finanšu tirgos nesuši zaudējumus”, piebilst A.Kauliņa.

Uzkrājuma veidošanas vietā tikpat labi vecāki var veicināt labas bērna sekmes šodien, lai nākotnē palielinātu iespējamību bērnam iegūt valsts apmaksātu studiju vietu.

Studiju maksa gan nav vienīgais izdevumu postenis, ar ko jārēķinās – studenta sadzīves izmaksas šodien veido vismaz tikpat lielu summu, kas arī lielākoties gulstas uz vecāku pleciem. Kā rāda pieredze, studiju kopējo izdevumu segšanā iespējams kombinēt dažādus finansējuma avotus: uzkrājumus, tekošos ienākumus, stipendijas un studiju kredītus, tādējādi studiju izmaksas sadalot uz pēc iespējas ilgāku laika periodu. „Swedbank Privātpersonu finanšu institūts iesaka veikt uzkrājumus studiju izmaksu segšanai kaut vai daļējā apmērā, lai jauniešiem nebūtu jāuzsāk sava patstāvīgā dzīve ar liela studiju kredīta nastu plecos”,  mudina A.Kauliņa.

Avots: LDDK, izglītības iestāžu Interneta mājas lapas.