Algu dati par 2010.gada 4.ceturksni būtiskus pārsteigumus nesagādāja – algas mazliet pieaugušas, tomēr izaugsme vēl ir diezgan neizteiksmīga. Sabiedriskajā sektorā algu kāpums izskatās straujāks nekā privātajā sektorā, tomēr tur arī krīzes laikā „algu griešana” bija daudz lielāka. Turklāt var redzēt, ka sabiedriskajā sektorā vairs nav tik būtisku prēmiju gadā beigās (2005.-2007.gg. gada nogalē sabiedriskajā sektora bija vērojams vidēji ap 18% pieaugums ceturkšņa laikā), vēsta Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste.
Bruto algu kāpums vēl obligāti nenozīmē Latvijas iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, jo to ietekmē arī nodokļu izmaiņas un inflācija. Piemēram, 2010.g. 4.ceturksnī vidējā mēneša bruto alga jau bija par 3.4% lielāka nekā pirms gada, tomēr reālā neto alga (proti, atrēķinot nodokļu un cenu efektu) vēl bija par 1.7% zemāka
Prognozējams, ka algu kāpums šogad varētu būt ap 4%, tomēr, visticamāk, to „noēdis” patēriņa cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja neuzlabosies. Galvenais faktors, kas veicinās algu pieaugumu, būs produktivitātes uzlabojums. Tomēr daļēji to ietekmēs arī darba tirgus strukturālā nelīdzsvarotība (proti, potenciālo darbinieku prasmju neatbilstība darba devēju prasībām). Jāuzsver, ka inflācija 2011.gadā darba devējiem nebūs iemesls masveidā paaugstināt algas. Stundu likme, visticamāk, būtiski nemainīsies, bet, uzlabojoties uzņēmumu finanšu situācijai gaidāma prēmiju izmaksas atjaunošanās. Algu dinamika dažādās nozarēs būs atšķirīga – eksportējošās nozarēs algu kāpumam ir lielāks pamatojums, jo tieši eksportējošo uzņēmumu nākotnes perspektīvas ir labvēlīgākas un arī to finanšu radītāji ir labāki.