Lieldienas ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās. Pirms kristietības ienākšanas, latviešiem Lieldienas bija svētki, ko svin par godu pavasara saulgriežiem, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu, tāpēc šie svētki saistīti ar dažādiem senču ticējumiem un tradīcijām.
Gudriem.lv komanda ir apkopojusi interesantākās latviešu un citvalstu Lieldienu tradīcijas, ticējumus un faktus.
Lieldienu olas
- - Obligāti jāapēd pāra skaits olu, jo, apēdot nepāra olu skaitu, cilvēku var piemeklēt kāda neveiksme;
- - Kas ēdīs olu bez sāls, tam visu gadu būs jāmelo;
- - Kas Lieldienās zog olas, tas paliks tikpat pliks kā ola;
- - Lieldienās bērniem jāēd daudz olas, lai tie augtu apaļi kā olas;
- - Lieldienās jāsitas ar olām – kuram stiprākā ola, tas ilgāk dzīvos.
Lieldienu svētku galds
- - Lieldienās galdā jāliek zirņi, jo tie nes bagātību;
- - Lieldienās jāizvēlas veidot apaļas formas ēdienus, tādā veidā godinot sauli;
- - Galdautam, kas tiek klāts uz svētku galda, jābūt dzeltenā vai zaļā krāsā, lai veicinātu pavasara atnākšanu.
Lieldienas un laikapstākļi
- - Ja Lieldienās līst lietus, tad līdz pat Vasarsvētkiem līs katru svētdienu;
- - Ja Lieldienās vardes lec pāri ceļam, tad vasara būs lietaina;
- - Ja Lieldienu rītā uzlēkusi spoža saule, tad būs karsta vasara;
- - Ja pirms Lieldienām ducina pērkons, tad būs auksta vasara.
Zaļā ceturtdiena
- - Tiek uzskatīts, ka Zaļajā ceturtdienā aktivizējas burvji un raganas;
- - Zaļajā ceturtdienā jātīra māja, jāizmet viss liekais, kas pa ziemu sakrājies, tad māja visu gadu būs tīra;
- - Zaļajā ceturtdienā mājās nedrīkst nest neko dabā plūktu, lai vasarā kukaiņi un rāpuļi nenomocītu.
Lielā piektdiena
- - Lielajā piektdienā augļu kokos jākarina dzijas kamoli, tad būs bagāta raža;
- - Lielajā piektdienā jāizvairās no ciemos iešanas.
Lieldienas
-
- Lieldienu rītā jāceļas ar saullēktu un jāmazgā muti pret sauli, tekošā ūdenī, tad varēs iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu;
- - Kas lieldienu rītā celsies pēc saullēkta, tam visu pārējo gadu būs lāča miegs;
- - Lieldienu rītā vajag apēst 12 dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.
Šūposanās
- - Šūpošanās ir maģisks rituāls, kas simbolizē saules dejošanu Lieldienu rītā;
- - Jāšupojas augstu jo augstu – tad gaidāma laba raža;
- - Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā odi nekostu;
- - Pēc Lieldienām šūpoles vajag izjaukt un sadedzināt, lai raganām nebūtu, kur šūpoties.
Lieldienu paražas un tradīcijas citviet pasaulē
-
- Somija: dažviet Somijas rietumos Pirmajās Lieldienās tiek dedzināti milzīgi ugunskuri, jo tiek uzskatīts, ka uguns liesma atbaida raganas, kuras lido apkārt laika posmā starp Lelo Piektdienu un Otrajām Lieldienām.
-
- Polija: laistīšanās ar ūdeni ir viena no poļu Lieldienu tradīcijām ar nosaukumu Smingus-Dyngus. Lieldienu rītā puiši izmanto spaiņus, ūdens pistoles un jebkādus citus priekšmetus, lai aplietu citus cilvēkus ar ūdeni. Leģenda vēsta, ka meitenes, kuras būs visvairāk samirkušas, apprecēsies tuvākā gada laikā.
-
- Francija: Hauksā – pilsētiņā, kas atrodas Francijas dienvidos, katru gadu Otrajās Lieldienās tiek pasniegta milzu omlete, kas sastāv no vairāk nekā 4500 olām un spēj pabarot vairāk nekā 1000 cilvēku. Tradīcijas aizsākumi meklējami Napoleona laikos. Napoleons un viņa armija esot ceļojuši cauri mazajai Hauksas pilsētiņai un piestājuši kādā ēstuvē, lai paēstu omleti. Napoleonam šī omlete tik ļoti garšojusi, ka viņš licis pilsētas iedzīvotājiem savākt visas pilsētas olas, lai pagatavotu milzu omleti arī viņa armijai.
-
- Grieķija: Grieķijas pilsetā Korfu Pirmo Lieldienu rītā notiek tradicionalā “Podu mešana”. Cilvēki pa logiem sviež laukā puķu podus, katliņus, pannas un citus priekšmetus, ticot, ka tas simbolizē sveicienus pavasarim un jaunu, auglīgu ražu.
-
- Norvēģija: vispopulārākais laiks, kad lasīt kriminālromānus Norvēģijā, ir tieši Lieldienas. Lieldienu laikā daudzi izdevēji izdod speciālus Lieldienu kriminālromānus, sauktus par “Paaskekrimmen”. Tiek uzskatīts, ka šī tradīcija aizsākās 1923. gadā, kad kāds grāmatu izdevējs sava jaunā kriminālromāna reklāmas bija izvietojis avīžu pirmajās lapās tieši Lieldienu laikā. Šīs reklāmas tik ļoti līdzinājās īstām ziņām, ka Norvēģijas iedzīvotāji nemaz nesaprata, ka tas ir tikai reklāmas triks.
-
- Austrālija: Eiropā un daudzviet pasaulē kā viens no populārākajiem Lieldienu simboliem ir mīļais un pūkainais Lieldienu zaķis. Austrālijā Lieldienu zaķa vietā ir vietējais zvēriņš bilbijs, kurš, līdzīgi kā zaķis, ir pūkains un ar garām ausīm. 1991. gadā Austrālijas biedrība “Anti-Rabbit Research Foundation” uzsāka plašu kampaņu, lai aizstātu Lieldienu zaķi ar Lieldienu bilbiju. Austālijā zaķi tiek uzskatīti par kaitēkļiem, jo tie izrok alas lauksaimniecības zemju teritorijās un bieži mielojas ar zemnieku sūri grūti sastrādāto ražu.