Mežotnes pils ir Latvijas klasicisma pērle. Vairāk nekā pirms gadu tūkstoša Mežotne bija seno zemgaļu nocietinājuma vieta, bet Mežotnes muižas vēstures pirmsākumi meklējami hercoga Jēkaba laikā 17.gadsimta vidū. Vēlāk, 1795. gadā, Krievijas ķeizariene Katrīna II Mežotnes muižu nodeva mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai, kura 1799.gadā piešķīra arī grāfienes titulu. 1797.gadā ķeizars Pāvils I muižu nodeva Līveniem dzimtīpašumā. arlote fon Līvena tagadējās Mežotnes pils ēkas celtniecību uzsāka 1797. gadā pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekta.

Pils trešajā stāvā, kur senāk atradās Līvenu dzimtas bērnistaba un auklīšu istabas, iekārtota četrzvaigžņu viesnīca ar mēbelēm un interjeru 19.gs stilā. No viesnīcas numuriem paveras brīnišķīgs skats uz vienu no vislabāk koptajiem angļu stila ainavu parkiem Latvijā, kas ir Mežotnes pils lepnums.

Parkam ir trīs daļas – parādes pagalms, vasaras parks, ziemas parks. Parka vidū ir dabiska grava, kas norobežo vasaras parku no ziemas parka. Viens no galvenajiem celiņiem ved gar upi, kur paveras brīnišķīgi skati pār upi. Otrs celiņš ved gar austrumu pusi, tā vidusdaļā ir neliels paugurs, kas it kā rada optisku parka paplašinājumu.