Šobrīd oficiāli uzskaitītā patērētāju kredītvēsture aprobežojas, galvenokārt, ar kredītiestāžu pakalpojumu izmantošanas un saistību kārtošanas apkopojumu. Kredītu biroju darbības uzsākšana Latvijā kredītvēstures jēdzienu padarīs ievērojami nozīmīgāku.
Patērētāja kredītvēsturi veidos un izmantos plašs uzņēmēju loks, apmainoties ar informāciju par dažādām patērētāja saistībām, papildinot to ar informāciju no dažādām valsts datu bāzēm, un šāds datu apkopojums ne tikai sniegs daudzpusīgu un pilnīgāku patērētāja kredītspējas novērtējumu, bet vienlaikus arī ietekmēs patērētāju uzvedību, tos disciplinējot.
Kredītvēsture visplašākajā nozīmē ir visu personas finansiālās darbības rādītāju pārskats, kas veidojas no esošo un iepriekš saņemto kredītu saistību izpildes datiem, disciplīnas dažādu rēķinu apmaksā un rīcības ar naudu bankas kontos. „Kredītbiroju darbības uzsākšana padarīs kredītvēstures uzskaitīšanu pilnvērtīgāku, kas nāks par labu godprātīgiem rēķinu maksātājiem, un vieglāk atklās nedisciplinēto paradumus. Līdz ar informācijas aprites iespējām, ko nodrošinās kredītbiroji, gan komunālo pakalpojumu rēķinu, gan satiksmes noteikumu soda kvīšu, gan nekustamā īpašuma nodokļa savlaicīga apmaksa var kļūt būtiska labai kredītvēsturei”, uzsver Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vadītāja A.Kauliņa.
Saskaņā ar valdības dienaskārtībā esošo “Kredītbiroju likumu”, šīs jaunās institūcijas apkopos ne tikai datus par personu kredītsaistībām, bet arī par to parādiem valstij un visdažādākajiem preču un pakalpojumu pārdevējiem, piemēram, pārvaldīšanas un citu ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu sniedzējiem, telekomunikāciju uzņēmumiem, siltumapgādes uzņēmumiem, nebanku kreditētājiem, uz nomaksu doto preču pārdevējiem u.c.
Patērētāji ir vieglprātīgi pret savas kredītvēstures veidošanu
Kā norāda Institūta direktore A.Kauliņa, nereti patērētāji nepietiekami novērtē savas rīcības sekas ilgtermiņā vai arī paļaujas uz esošās kredītvēstures uzskaites sistēmas nepilnībām, cerot, ka grēki netaps zināmi. Tā, piemēram, saskaņā ar PTAC informāciju, 2012.gada 9 mēnešos patērētāji ir noslēguši 166 tūkstošus jaunu ātro kredītu līgumu. Iekļūšana parādnieku reģistros kā sekas kavētam ātrā kredīta maksājumam atstāj iespaidu uz kopējo kredītvēsturi un apdraud personas iespēju saņemt jaunas preces vai pakalpojumu uz pēcapmaksu. Turklāt, kā rāda prakse, arī pats ātro kredītu ņemšanas fakts klienta kredītvēsturē mazina banku uzticību, vērtējot klienta kredītspēju, jo signalizē par cilvēka nespēju prasmīgi vadīt savas finanses vai vieglprātīgu attieksmi pret saistībām. Abi fakti nozīmīgi ietekmē kredītvēsturi, kuras lomu savā dzīvē Latvijas patērētāji pagaidām pietiekami neapzinās.
Zīmīgi, ka starp ātro kredītu ņēmējiem ir nopietns jaunu cilvēku īpatsvars (saskaņā ar PTAC datiem – 43% no ātro kredītu sektora klientiem). „Kredītvēstures veidošana ir jo īpaši aktuāla gados jauniem cilvēkiem, tāpēc viņiem būtu ļoti rūpīgi jāpārdomā, vai ātrā kredīta ņemšana ir vislabākais risinājums īstermiņa finanšu grūtībām”, norāda A.Kauliņa. „Šīs pieredzes sekas būs izjūtamas ilgākā termiņā un tās būs ievērojami plašākas nekā jaunieši to spēj iedomāties.”
Laba kredītvēsture atmaksājas
Kredītvēsturei ir liela nozīme, lai saņemtu labākus kreditēšanas nosacījumus un pēcapmaksas pakalpojumu piedāvājumus. Piemēram, 25000 Ls lielam hipotekārajam kredītam, kas ņemts uz 20 gadiem, pat par vienu procentpunktu zemāka aizdevuma procentu likme nozīmē vairāk nekā 3000 Ls lielu ietaupījumu visā kredīta atmaksas periodā.
Aktīvākās kredītvēstures informācijas izmantotājas šobrīd ir kredītiestādes, kam vienīgajām ir pieejams Latvijas Bankas pārziņā esošais Kredītu reģistrs ar informāciju par vairāk nekā 936 tūkstošiem privātpersonu un viņu spēkā esošām un izbeigtām saistībām – patēriņa kredītiem, norēķinu karšu kredītiem, hipotekārajiem kredītiem, līzinga darījumiem un citām kredītsaistībām.
Kredītbiroji apkopos daudzpusīgāku informāciju, ko varēs izmantot plašāks uzņēmumu loks savu potenciālo klientu novērtēšanai. „Patērētāja kredītspēja jeb uzticamība iet roku rokā ar cenu, kādu uzņēmums gatavs piedāvāt klientam, tāpēc godprātīgajiem maksātājiem turpmāk būs iespēja saņemt labākus kreditēšanas un pakalpojumu saņemšanas nosacījumus, ko tie sen jau bija pelnījuši”, secina A.Kauliņa.
Vienlaikus kā pozitīvs blakusefekts daudzpusīgai kredītvēstures uzskaitei minama arī esošo klientu disciplinēšana. „Paredzams, ka patērētāji rūpīgāk sekos saistību izpildei, zinot, ka maksājumu vēsture tiek reģistrēta un kavējums vienam no kreditoriem var radīt sekas sadarbībā ar citiem”, prognozē A.Kauliņa.
Informācija par jebkuras personas kredītvēsturi pirmām kārtām glabājas pie kredīta vai pakalpojuma sniedzēja. Taču ir maldīgi uzskatīt, ka šī informācija paliek tikai uzņēmuma un klienta starpā. Uzņēmumi dalās ar informāciju un informācijas aprites apjomi nākotnē tikai pieaugs.
Taču obligāts priekšnosacījums šādai informācijas apmaiņai ir personas piekrišana savu datu apstrādei: gan saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, gan kredītbiroju gadījumā uzņēmumi var saņemt informāciju par personas saistībām citā uzņēmumā tikai ar pašas personas piekrišanu, turklāt kredītatskaiti drīkst pieprasīt tikai kredītspējas vērtēšanai. „Liedzot pieeju saviem datiem, patērētājam visdrīzāk ir jārēķinās ar atteikumu pieprasītā pakalpojuma saņemšanai vai arī ar neizdevīgākiem pakalpojuma nosacījumiem. Tomēr katram patērētājam ir būtiski apzināties, ka savas informācijas apriti kontrolē viņš pats”, uzsver A.Kauliņa.